Top of Europa — 3571 metrs. Tā šovasar iekaroto augstumu Alpu kalnos nosauc divas ceļotāju grupas no Smiltenes un Valkas rajona.
Top of Europa — 3571 metrs. Tā šovasar iekaroto augstumu Alpu kalnos nosauc divas ceļotāju grupas no Smiltenes un Valkas rajona.
Abas devās ekskursijā uz Šveici. Braucienu organizēja Smiltenes ceļotāju klubiņš “Smiceks” sadarbībā ar “Skaisto skatu aģentūru”.
Abām grupām viss maršruts bija saplānots vienādi, taču laika apstākļi atšķīrās un līdz ar to arī iespaidi bija dažādi. “Grupai, kura ceļā devās jūlijā, laiks bija karsts. Savukārt augustā bija lietainas dienas. Kalnos pat sniga sniegs, par ko brīnījās arī šveicieši,” atceras klubiņa “Smiceks” neformālais līderis Gunārs Auders.
Ezeru satiksme izkonkurē šosejas
Šveicē ceļotājus sagaida robežsargi un pasu kontrole. Tūristi pārbaudes raksturo kā formalitātes un jau pēc brīža ir iekļuvuši Alpu kalnu zemē. Aptuveni pusstundas brauciena attālumā atrodas cita valsts Lihtenšteina. Lihtenšteinai un Šveicei ir kopējas robežas un vienota to apsardze. To, ka ceļotāji iekļuvuši citā valstī, var fiksēt vien pēc valstu karogiem. Gunārs uzzinājis, ka Lihtenšteina ar 34 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena no rūpnieciski attīstītākajām valstīm pasaulē. Galvaspilsētā Vaducā tūristus izvizina vilcieniņš. Informāciju par šīs valsts vēsturi, ievērojamākajām un skaistākajām vietām atskaņo arī latviešu valodā.
Šveice ceļotājus sajūsmina ar kalnu, ieleju un ūdenskritumu krāšņumu, senatnīgām, sakoptām pilsētām un ciematiem. “Pa autobusa logu vērojam skaistos Alpu kalnu skatus un sakopto vidi ar it kā vienkāršām mājām. Taču tās visas izrotātas ar kastēm, kurās zied dažādu krāsu puķes, padarot namus par pasaku mājiņām,” priecājas Gunārs.
Šveices vidienes novada lielākā pilsēta ir Lucerna, kas atrodas tāda paša nosaukuma ezera krastā. Tūristi pilsētu iecienījuši, jo to viegli var izstaigāt kājām un tajā ir daudz skatāma. Piemēram, Lucernā atrodas interesants muzejs — šļūdoņu dārzs. Tur eksponēts ģeoloģisks veidojums, kas radies, mijiedarbojoties ūdenim un iežu gabaliem, kuri iekrituši šļūdoņa plaisās. Gliemežu un palmu lapu nospiedumi norāda, ka pirms 20 miljoniem gadu tagadējos Alpu kalnos valdījis subtropisks klimats, bet apmēram pirms diviem miljoniem gadu iestājies ledus laikmets. Muzejā atrodas plaša ekspozīcija par Šveices vēsturi, Alpu kalniem un ledājiem, nogruvumiem kalnos un drošības pasākumiem, lai neciestu ciemi, to iedzīvotāji un automašīnas uz ceļiem. Lucernas ezerā ir intensīva kuģu satiksme. Vairākās apdzīvotās vietās vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem ir vieglāk nokļūt pa ūdeni, nevis braukt ar automašīnu apkārt lieliem kalnu masīviem.
Augšup, “Eiropas jumtā”
Šveices galvaspilsēta Berne smilteniešiem sagādā nepatīkamu pārsteigumu. Tūristu autobuss uz brūdi apstājas netālu no dzelzceļa tilta. Zem tā ceļotāji ievēro narkomānus, kuri tobrīd špricē rokās vai kājās kārtējo devu. “Zemapziņā virmo doma — ātrāk tikt no šejienes projām,” atceras Gunārs. Toties Bernes vecpilsēta — viens no vislabāk saglabātajiem vēsturiskajiem pilsētu centriem Šveicē — priecē ar skaistajiem skatiem. Garās ielas klāj bruģis. Namus vainago sarkani jumti un rotā gleznainas arkādes. Pie mājām izlikti Šveices karogi. Strūklakas ielās ir koši apgleznotas. To gleznojums saglabājies nemainīgs kopš 15. gadsimta sākuma.
Lai skatītu Alpu kalnus, smiltenieši ierodas Lauterbrunneras pilsētā. Tai apkārt slejas 2200 līdz 4150 metrus augsti kalni. Tūristus uz tiem ved vilciens. Vienā vietā dzelzceļa sliedes šķērso govju bars, kas, zvaniem šķindot, dodas ganībās Alpu pļavās.
Kalnos 3571 metra augstumā ir migla. Pamazām tai izklīstot, apkārt paveras ainavas ar sniegu un ledājiem. Augustā kalnos ir ziema, mīnus septiņi grādi. Šis Jungfravas reģions ir tūristu ļoti iecienīts kalnu masīvs, iesaukts par “Eiropas jumtu”. Te atrodas Eiropā visaugstāk kalnos uzbūvēta dzelzceļa stacija. Apkārtnē ir astoņas aptuveni 4000 metru augstas virsotnes. Izveidotas gandrīz 50 kalnu takas, lai tūristi varētu izbaudīt kalnu, ūdenskritumu un aizu krāšņumu.
Kur radās asociācija stikla kalnam
Šveicē ir Lugano pilsēta, kurā aug palmas un par kuru, iespējams, dzirdējuši daudzi latvieši. Lugano savulaik trimdā mitinājās Rainis un Aspazija. Mūsdienās abiem latviešiem tur uzcelts piemineklis un atvērts muzejs, kurā savākta liela Raiņa un Aspazijas grāmatu kolekcija. Lugano apkārtnē atrodas Sansalvadoras kalns ar stāvām nogāzēm, uz kuru raugoties, Rainis esot iztēlojies stikla kalnu savai lugai “Zelta zirgs”.
Šajā reģionā ir arī šokolādes rūpnīca un muzejs, kuru apmeklē arī smiltenieši. Pie ieejas pasniedz uz cepuma uzlietu svaigu šokolādi. Var skatīties, kā rūpnīcā notiek ražošanas process, un uzzināt šokolādes gatavošanas vēsturi. Vislielāko laiku aizņem iepirkšanās, jo šokolādes daudzveidība ir liela. Izvēlēties var degustējot.
Netālu no Sansalvadoras kalna atrodas Šveice miniatūrā. Šajā parkā izvietoti visu Šveices ievērojamāko ēku miniatūri maketi, arī miniatūri kalni, ezeri, transporta līdzekļi un cilvēku figūras. Ēkas veidotas mērogā 1: 25. Pavisam tur ir 121 objekts un dzelzceļa līnijas 3560 metru garumā. “Var apbrīnot cilvēku izdomu un noskatīt objektus, kurus vajadzētu apmeklēt,” secina Gunārs.
Sajūta — ūdens mūs aprīs
Alpu kalnu zemē smiltenieši redzēja tik daudz, ka visu aprakstīt nav iespējams. Tur, piemēram, ir Reinas ūdenskritums — 150 metru plats un 27 metru augsts. Tūristus ar motorlaivu aizved uz salu ūdenskrituma vienā daļā, no kurienes vēl labāk var izbaudīt ūdens varenību. “Pietuvojoties ūdenskritumam, ir sajūta, ka ūdens masa mūs aprīs,” iespaidos dalās Gunārs.
Skaista ir Mainavas sala. Tur atrodas pils un baznīca, tauriņu mājas ar 25 tauriņu sugām, palmu māja un krāšņi, lieli apstādījumi ar puķēm un retām koku un krūmu sugām. Jau pie ieejas tūristus pārsteidz vairāk nekā trīs metrus augsta puķe, kas izaudzēta no zaļiem augiem un leduspuķītēm. No puķēm izveidotas iespaidīgas dažādu tēlu figūras.
Konstances pilsēta piesaista ar jūras akvāriju, kur baseinos mīt zivis gan no vietējās Reinas upes un Bodenas ezera, gan no tālām jūrām un okeāniem. Santis minerālūdens parkā var baudīt atpūtu baseinā ar jūras viļņiem, ūdens masāžu pakalpojumus un dažādas pirtis. Santis kalnā 2500 metru augstumā ceļotājus sagaida īpašs pārsteigums. Naktī uzsnidzis aptuveni septiņus centimetrus biezs sniegs.
Kalna pakājē darbojas neliela sierotava. No ražotnes otrā stāva var vērot, kā lejā tiek gatavots siers no kazas un govs piena. Govis un kazas ganās turpat apkārtnē, šķindinot kaklā pakārtos zvanus.
Nākamgad — uz Norvēģiju
Jau Vācijā smiltenieši skata Salemas pili. Tas ir četrstāvu ēku komplekss ar iekšējiem pagalmiem un muzejiem, no kura netālu atrodas zooloģiskais dārzs un arī iežogota parka daļa, kurā dzīvo 200 dažāda vecuma mērkaķu. Pirms ieejas ekskursantiem nolasa instrukciju, kā uzvesties, lai dzīvniekus nesakaitinātu. Daļa mērkaķu pacietīgi sēž uz koka barjerām, bet citi uzturas parka kokos. Drošākie apmeklētāji viņus drīkst pabarot.
Vācijā smiltenieši skata vēl citas vietas, arī pasauli miniatūrā Rībenavas pilsētā, kurā izveidotas 80 pasaulē slavenas vēstures un mūsdienu celtnes, un Drēzdeni.
“Ceļojumā izmantojām Bodenas ezera kartes priekšrocības. Par noteiktu samaksu iegādāta, šī karte Vācijā, Šveicē un Austrijā ļauj baudīt pakalpojumus, kuri citādi maksātu vismaz trīs reizes dārgāk,” arī citiem tūristiem šo karti iesaka Gunārs.
Nākamajā gadā klubiņš “Smiceks” ceļojumu plāno uz Norvēģiju. Pirms tam, kādā rudens vai ziemas vakarā, iespējams, būs tradicionālais ceļotāju klubiņa atpūtas vakars ar vēlreizēju atskatīšanos uz šīs vasaras ceļojumu.
