Divdesmit pirmais gadsimts sācies ar cilvēces Zelta laikmeta gaidām. Vieni cer uz jaunu tehnoloģiju visvarenību, citi paļaujas uz Augstāko spēku iejaukšanos pasaules likteņos.
Divdesmit pirmais gadsimts sācies ar cilvēces Zelta laikmeta gaidām. Vieni cer uz jaunu tehnoloģiju visvarenību, citi paļaujas uz Augstāko spēku iejaukšanos pasaules likteņos.
Tiesa, ir arī ne mazums pastardienas gaidītāju, kaut gan apokalipses atnākšanas datumi it kā jau pagājuši, tomēr aizvien ar bažām tiek gaidīts 2012. gads, jo ar šo laiku beidzoties mums zināmais maiju kalendārs.
Cik cilvēku, tik vērtējumu. Teiksim, PSRS sabrukums vieniem šķiet progresa un taisnības uzvara, citiem savukārt — lielākā gadsimta traģēdija, cita starpā, arī Krievijas prezidentam Putinam. Tāpat laikam jāvērtē iespējamās pārmaiņas cilvēces vēsturē: kas vienam pastardiena, tas citam paradīze.
Lai kā mēs vērtētu pareģojumus, skaidrs tomēr tas, ka pārmaiņas pasaulē gaidāmas būtiskas. Ekoloģiskā krīze apvienojumā ar cilvēku dzimuma uzkrāto ļaunuma enerģiju, kam fonā trešā zinātniski tehniskā revolūcija, — tas ir tāds faktoru kopums, kas agri vai vēlu civilizāciju novedīs jaunā kvalitatīvā pakāpē.
Gaidāmo pārmaiņu raksturs lielā mērā būs atkarīgs no homo sapiens intelektuālā, tikumiskā un apziņas plašuma līmeņa. Ezoteriskajā literatūrā galvenās cerības tiek saistītas ar tā sauktajiem indigo bērniem. Tā kā tagad par šo tēmu aizvien biežāk tiek spriests arī televīzijā, tad gribas parunāt īpaši.
Bērni ar zilo auru
Katra cilvēka biomagnētisko starojumu spēj saskatīt aurredzīgi indivīdi. Kam šādas spējas nepiemīt, tie reizēm netic pat tad, ja auras starojums nofotografēts. Domājams, ka auras var skaidrot kā īpašu plazmas veidojumu. Parasti cilvēkam šis starojošais ķermeņa “apvalks” ir krāsains, kur zilā krāsā mēdz būt tikai ārējais vai augšējais slānis. Par indigo bērniem raksta, ka viņiem aurā dominē galvenokārt zilais tonis, un šādi bērni esot parādījušies tikai pirms gadiem trīsdesmit, bet mūsdienās tādi esot jau gandrīz visi jaundzimušie. Tiesa, netiek minēti fakti par musulmaņu zemēm vai Āziju vispār.
Parasti uzsvērts, ka šiem bērniem piemīt sensitīvais jutīgums, telepātijas spējas, tā sauktās a priori zināšanas (uzzināšanas pirms pieredzes). Tāpat tiek runāts par viņu emocionālo jutīgumu, lielu taisnības izjūtu, dažkārt nenogurdināmu aktivitāti.
Tiktāl viss saprotams. Šaubas tikai rodas par to, vai tiešām senāk, kad neviens neveltīja uzmanību aurām, indigo bērnu nebija? Bet varbūt tādi brīnumbērni, par kādu vēsturē iegājis, teiksim, Mocarts, tomēr bija indigo? Atbildi nezinām.
Bažas rada fakts, ka tagad daudzas mammītes, pa ausu galam saklausījušās brīnumu lietas, savus nedisciplinētos puišeļus sāk uzskatīt par indigo bērniem, kuriem, lūk, skolā vajadzīga īpaša audzināšana. Par to, vai bērnu var pieskaitīt “jaunā laikmeta paaudzei”, var liecināt diva veida testi. Pirmkārt, tā ir jau minētā indigo krāsas aura, ko var noteikt spējīgi ekstrasensi. Otrkārt, liecinājums var būt DNS struktūras analīze, kas minētās kategorijas bērniem it kā esot atšķirīga. Garīga atpalicība vai antisabiedriska uzvedība visbiežāk liecina, ka šie bērni ir vecāku alkoholisma upuri.
Sabiedrības intelektuālā polarizācija
Jāsaprot, ka indigo parādība iet roku rokā ar sabiedrības krietnas daļas degradāciju, un šie divi pretpoli visvairāk raksturīgi tā sauktajam zelta miljardam — labklājībā dzīvojošajiem Rietumiem. Kaut daudzos gadījumos iemesls abām parādībām var būt viens un tas pats.
Alkoholisms un narkomānija ir viens no faktoriem, kas ietekmē izmaiņas ģenētiskajā līmenī. Vēl jāmin piesārņots gaiss, ko elpojam, un piedraņķēts ūdens, ko dzeram. Nedabiska, saķimizēta pārtika. Sintētiskie medikamenti dabas vielu vietā. Elektromagnētiskais starojums no datoriem, televizoriem un mobilajiem telefoniem. Industrijas radītais siltumnīcas efekts no ozona slāņa noārdīšanās.
Tā sauktās ģenētiskās mutācijas skar ne tikai cilvēku dzimumu un dzīvniekus, straujas un negaidītas iedzimtības izmaiņas notiek arī sīkbūtņu pasaulē, tajā skaitā vīrusu neredzamajā līmenī.
Teiktais nenozīmē, ka indigo bērnu nav vispār. Tādi patiešām ir, bet krietni mazāk, nekā tiek daudzināts. Palasīju amerikāņu izdotu grāmatu, kurā sakopoti mazu bērnu gudrību izteikumi. Varbūt tikai kādus desmit procentus varētu attiecināt uz indigo bērnu intelektuālo līmeni, viss pārējais ir parasta bērnu “filozofēšana”. Kādreiz PSRS laikos krieviski tika izdota grāmatiņa “No 2 līdz 5”, kurā apkopoti šā vecuma bērnu izteikumi. Arī Latvijā, kad žurnāla “Skola un Ģimene” redaktors bija Valdis Vanags, katrā numurā bija drukāti tā sauktie “Sprīdīša teicieni” — tādus redakcijai piesūtīja galvenokārt bērnudārzu audzinātājas. Ļoti interesanti un amizanti izteicieni.
Tajā pašā laikā dzīvē esmu novērojis arī īstos indigo bērnus, un man ir prieks, ka tādi vispār ir. Iespējams, ka viņi kļūs par mūsu tautas zelta fondu, kad nākotnē vajadzēs nomainīt gan tagadējos zinātniekus, gan ne visai veiksmīgos valsts vadītājus.
Šādu brīnumbērnu vecākiem es kā pedagogs esmu devis tikai vienu padomu: ne ar pušplēstu vārdu nelikt bērnam manīt, ka viņš ir kaut kas īpašs. Ja bērnam piemīt neordināras spējas, vajag ļaut, lai viņš visu uztver rotaļu līmenī. Lai stāsta par astrālās pasaules iemītniekiem, ja viņš tos redz, lai sarunājas ar dzīvniekiem un kokiem, ja to spēj, lai demonstrē telepātiskās vai gaišredzības dotības, bet nevajag tāpēc trīsgadīgu bērnu stiept uz televīziju un izrādīt viņa neordinārās spējas. Vajag iegaumēt vienu patiesību: šādi cilvēkbērni ļoti ātri var saslimt ar šizofrēniju. Esiet saprātīgas, karsti mīlošās mammītes!
Mūsdienu pasionārisms
Pasionārisma jēdzienu plašāk ieviesa krievu zinātnieks Ļevs Gumiļovs. Padomju laikā viņa grāmata “Etnoģenēze un Zemes ekoloģija” bija pieejama tikai kopijās no manuskripta.
Šo teoriju izdevīgi piemērot arī gadījumā par indigo bērniem. Pasionāri ir cilvēki, kas apveltīti ar lielu enerģiju, kuri spējīgi burtiski pārveidot pasauli, vedot aiz sevis lielas masas. Pasionāri ir visi revolucionārie vadoņi, un tādi rodas, kad sabiedrībā nobriedusi vajadzība pēc radikālām pārmaiņām. Šādi pasionāri var realizēties arī zinātnē, mākslā, reliģijā.
Pasionāri rodas gadījumos, kad ģenētiskā līmenī saplūst, sajaucas atšķirīgas kultūras nesēji etnosi.
Civilizāciju saplūsmei, kāda vērojama mūsdienās, var izrādīties arī pretējs efekts, kad tiek runāts par negatīvo pasionārismu. Parasti tas notiek, ja saplūst vai vismaz savstarpēji ietekmējas savā starpā nesaderīgas civilizācijas. Vēsturē tādu piemēru daudz, kad tautu staigāšanas vai iekarojumu rezultātā radies himēriskais pasionārisms. Šajos gadījumos degradēto etnosu pārņem postīšanas un graušanas ārprāts, kad vispār nekas vairs nav svēts. Daļēji mūsdienās tas attiecināms uz islama pasauli, kas izrādās satracināta un jūtas apdraudēta Rietumu civilizācijas ietekmē.
Negatīvo pasionārismu varam vērot tepat Latvijā, jo degradējošo faktoru ietekmē daļa jaunatnes tendēta uz graušanu un postīšanu. Krievijā rodas veselas ekstrēmistu kustības, ieskaitot rasismu. Starp citu, ezoteriskajā literatūrā atrodama savdabīga teorija par to, ka krievu nacistu kustība saistāma ar karā kritušo esesiešu dvēseļu iemiesošanos. Reinkarnācijas teorijas piekritējiem interesanta viela pārdomām.
Tāpēc ikreiz, kad sastapsimies ar indigo bērnu problēmu, nesāksim dziedāt ozianna. Visām parādībām sabiedrībā ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse.
