Teju aizvadītās vasaras nogale vairākiem Valkas rajona bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām paliks atmiņā ar ceļojumu kādā lietainā augusta dienā.
Teju aizvadītās vasaras nogale vairākiem Valkas rajona bērniem un jauniešiem ar īpašām vajadzībām paliks atmiņā ar ceļojumu kādā lietainā augusta dienā.
Izbraucot no mājām Smiltenē un Valkā, lietus šaltis pātagoja autobusa logus. Tad lietavas lēnītēm rimās, un ekskursijas galamērķī — Siguldas novada Mores pagasta “Salmiņos”, kur audzē krāšņus, eksotiskus putnus —, nelija nemaz. Tikai projām braucot, ceļotājus no Smiltenes puses panāca tumšie padebeši.
Tāpēc skatīt Āraišu ezerpili un Livonijas ordeņa pilsdrupas nācās, slēpjoties zem lietussargiem vai apmetņiem. Taču ziņkāri un vērošanas azartu lietus nemazināja.
Šo piedzīvojumu Valkas rajona bērniem ar īpašām vajadzībām sarūpēja biedrība “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām” (vairāk zināma kā Valkas rajona Invalīdu biedrība — redakcijas piezīme) un Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” saimnieki Līvija un Ivars Ādamsoni. Ādamsonu ģimene atsaucīgi uzklausīja biedrības lūgumu un piešķīra naudu autobusa īrei. “Tāda labvēlība mums deva stimulu arī turpmāk plānot bērniem ar īpašām vajadzībām jaunus pasākumus. Paldies arī šoferītim Dainim Lācim par jauko braucienu,” iepriecināta par izdevušos ieceri, saka biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola.
Biedrības valde nolēmusi vairāk nekā līdz šim pievērst uzmanību jaunajai paaudzei. “Bērniem ar īpašām vajadzībām ir vieglāk integrēties sabiedrībā nekā pieaugušajiem. Darbosimies, organizēsim pasākumus, lai bērni justos droši un lai sabiedrība viņus pieņemtu,” iecerēs dalās D. Vītola.
Turklāt šāda ekskursija, par kuru bērniem un viņus pavadošajiem vecākiem un citiem tuviniekiem nebija jāmaksā, ģimenēm ļauj izrauties no ikdienišķās vides. “Apsolījām bērniem aizbraukt uz zooloģisko dārzu. Nekādi neiznāca. Šis brauciens bija kompensācija, un nebija melots. Noteikti gribētu vēl kādu braucienu,” saka smilteniete Oksana Marcinkēviča. Ekskursijā uz “Salmiņiem” brauca visi pieci Marcinkēviču ģimenes bērni.
“Braucām tieši bērnu dēļ,” piebilst Oksana. “Interesēja, kāds izskatās strauss un pārējie eksotiskie putniņi. Arī es nekad nebiju redzējusi strausu. Bērni skatījās ar ziņkārību, jo viņi man ir pilsētas bērni. Arī mazās cūciņas un aitiņas viņiem likās ļoti interesantas. Bet ezerpilī viņi gandrīz gribēja palikt dzīvot.”
“Salmiņos” mīt ne tikai tādi eksotiski putni kā strausi, pāvi, fazāni un ibisi, dažādu sugu pīles un vistas, un citi spārnaiņi, bet arī ponijs, Latvijai neierastas sugas cūciņas un aitas. No šīs saimniecības atvestās eksotisko putnu olas šopavasar bija skatāmas biedrības rīkotajā Lieldienu pasākumā.
“Salmiņos” un Āraišu ezerpilī gūtos iespaidus bērni atklāja vēlāk zīmējumos. Biedrības valde viņu darbus glabā šai ekskursijai veltītā mapē.
