Tiklīdz sniegs ir nokusis un daži lauku pleķīši sākuši apžūt, atkal ir prieki tai ļaužu grupai, kurai pilnvērtīga pavasara iestāšanās nav iedomājama bez pērnās zāles dedzināšanas rituāla.
Tiklīdz sniegs ir nokusis un daži lauku pleķīši sākuši apžūt, atkal ir prieki tai ļaužu grupai, kurai pilnvērtīga pavasara iestāšanās nav iedomājama bez pērnās zāles dedzināšanas rituāla.
“Tā Latvijā ir kļuvusi par tradicionālu laikā nenopļautu lauku apsaimniekošanas metodi. Nelīdz nedz daudzie brīdinājumi, nedz ekologu skaidrojums un pat traģiskās sekas — bojā gājušie cilvēki un nodegušās ēkas,” uzsver Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes komandiera vietnieks Aleksandrs Primaks.
Par noteikumu pārkāpšanu stingri sodīs
Pērn valstī reģistrēti 2837 kūlas izraisīti ugunsgrēki apmēram 8092 hektāru platībā, degušas 163 ēkas, trīs cilvēki gājuši bojā un vēl trīs guvuši smagus apdegumus.
Valkas rajonā reģistrēti 60 kūlas degšanas izraisīti ugunsgrēki apmēram 272 hektāru platībā. Mežs dega 1,8 hektāru platībā.
Šogad Valkā pirmais ugunsgrēks reģistrēts aiz Cimzes kapiem. Līdz vakardienas pusdienlaikam kūlas ugunsgrēki notika arī Sedas lauku teritorijā (0,3 hektāros) un Blomes pagastā (0,5 hektāros).
Ministru kabineta Ugunsdrošības noteikumu 21. punkts nosaka, ka “zemes īpašnieks (valdītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana”. Objekta īpašnieki vai pārvaldnieki var tikt saukti pie administratīvās atbildības par teritorijā pieļautu pērnās zāles dedzināšanu. Administratīvo protokolu vainīgajai personai ir tiesīgi sastādīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Kūlas dedzinātājiem sastādīs administratīvo pārkāpumu protokolus pēc Administratīvo pārkapumu kodeksa 179. panta par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu vai nepildīšanu. Vainīgo personu pēc šā panta var sodīt ar naudas sodu līdz 150 latiem, taču, ja dedzināšanas rezultatā ir nodarīts fizisks kaitējums cilvēkiem vai viņu mantiskajām vērtībām, var tikt piemērota kriminālatbildība. Pērn Valkas rajonā administratīvo pārkāpumu protokoli par kūlas dedzināšanu sastādīti septiņiem cilvēkiem.
Kūlas dzēšanā daudz sarežģījumu
Pavasari raksturo stiprs vējš ar strauji mainīgu virzienu, tādēļ vienlīdz bīstama ir gan kūlas un meldru dedzināšana, gan ugunskura kurināšana, jo dzirksteles var aizdedzināt ne tikai tuvos priekšmetus un ēkas, bet var pārvietoties pat kilometriem tālu. Tāpēc VUGD iesaka vecākiem brīdināt savus bērnus par iespējamajām sekām, spēlējoties ar uguni.
Nereti kūlas dzēšanu sarežģī grūtības piebraukt notikuma vietai, ūdens pievešana, liels benzīna patēriņš ceļā un sūkņu darbināšanai. Īpaši bīstama ir kūlas degšana vēlās vakara stundās, kad liesmas var piekļūt ēkām nemanot un nopostīt tās kopā ar iemītniekiem. Katram iedzīvotājam paškristiski jānovērtē jebkura rīcība ar uguni un tās iespējamās sekas.
VUGD aicina autobraucējus nemest pa mašīnas logu nenodzēstus izsmēķus, jo arī tie var izraisīt kūlas degšanu ceļmalā, liesmas var nokļūt līdz tuvējām mājām un mežam. Kūlai degot ceļa malās, tiek apgrūtināta redzamība, un tas var veicināt ceļu satiksmes negadījumus.
Kūlas dedzinātājiem nedos Eiropas naudu
Zemkopības ministrija ir noteikusi sankcijas zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kuru saimniecībās notiks kūlas dedzināšana. Kā zināms, lai saimniecības varētu saņemt atbalstu Lauku attīstības plāna ietvaros par saimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos un programmā “Agrovide”, ir jāievēro labas saimniekošanas prakse. Šie nosacījumi nepieļauj kūlas dedzināšanu apsaimniekojamajā teritorijā.
“Ja tiks konstatēts, ka saimnieks nav izpildījis kādu no labas saimniekošanas prakses nosacījumiem, tajā skaitā viņa apsaimniekotajā zemē būs dedzināta kūla, no kopējās aprēķinātās atbalsta summas par saimniecību, kas atrodas mazāk labvēlīgajos apvidos, kā arī saimniecībai, kas pieteikusies uz atbalstu pasākumā “Agrovide”, tiks piemērota sankcija, samazinot atbalstu par 10 procentiem,” sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Labas saimniekošanas prakses nosacījumi radīti, lai saglabātu vērtīgās augu sugas, novērstu putnu, dzīvnieku un kukaiņu bojāeju. Īpašnieka uzdevums ir apsaimniekojamās teritorijas attīrīšana no degtspējīgiem atkritumiem — izkaltušiem kokiem, pērnās zāles un tamlīdzīgi. Savukārt ap ēkām 10 metru platā joslā teritorija jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām, turklāt zemes īpašniekam vai apsaimniekotājam ir jāraugās, lai viņa apsaimniekotajā teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
