Sandra Pētersone
Ir pagājis vairāk nekā gads, un beidzot valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – Smiltenes muižas Siera namiņš – ir paglābts no nokrišņiem, tā cauro jumtu nosedz pagaidu nojume.
“Ziemeļlatvija” jau 2020. gada oktobrī rakstīja par vērīgu smilteniešu pamanīto – 1763. gadā uzceltā Siera namiņa dakstiņu jumta vienā stūrī bija izveidojies pamatīgs caurums, pa kuru ēkā iekšā lija lietus, bojājot koka konstrukcijas vēl vairāk.
Padarītais priecē
Toreiz trauksmi sociālajos tīklos pirmā sacēla smilteniete Elīna Kubuliņa-Vilne. Uzsverot, ka Siera namiņš ir unikāls vēsturisks objekts, viņa vērsās arī pie Smiltenes novada pašvaldības ar aicinājumu glābt savu īpašumu, lai Siera namiņš neaizietu bojā.
Siera namiņš ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Smiltenes muižas apbūve” daļa, savulaik uzcelts kā vieta, kur kaltēt sieru. Vairāki avoti norāda, ka Smiltenes muižas Siera namiņš mūsdienās ir vienīgais šāda veida industriālā mantojuma objekts, kas saglabājies Latvijā līdz mūsdienām.
“Esmu ļoti priecīga un patīkami pārsteigta, ka beidzot daudzu iedzīvotāju viedokļi, tai skaitā arī mans, par Siera namiņu ir uzklausīti un kaut kas izdarīts lietas labā. Paldies pašvaldībai! Malači, Siera namiņa bojāeja ir apturēta. Un vai tad bija tik grūti to izdarīt agrāk? Nojumes konstrukcija ir viegla, vienkārša,” tagad intervijā “Ziemeļlatvijai” teic Elīna Kubuliņa-Vilne.
Viņa arī cer un gaida pienākam to brīdi, kad Siera namiņam būs atjaunots jumta segums. “Var jau uzlikt pagaidu nojumi un atstāt to stāvam gadu gadiem,” bažījas smilteniete.
Siera namiņam nojume uzcelta pēc Smiltenes novada pašvaldības pasūtījuma, piešķirot finansējumu no pašvaldības budžeta.
2022. gadā pašvaldība ar savu projekta pieteikumu par Siera namiņa atjaunošanu jeb restaurāciju atkārtoti startēs Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) izsludinātajā konkursā, kurā valsts nozīmes kultūras pieminekļu īpašnieki vai valdītāji var iesniegt pieteikumus valsts finansējuma saņemšanai kultūras pieminekļu izpētei, konservācijai un restaurācijai.
Betonēt un rakties nedrīkstēja
Iepriekš iesniegto pašvaldības projekta pieteikumu NKMP noraidīja, norādot, ka pirms restaurācijas ir jāveic Siera namiņa arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, un piešķīra šim darbam 1900 eiro. Tagad šī izpēte ir paveikta, to izdarīja uzņēmums SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”.
“Tikmēr laiks rit uz priekšu, namiņš lietavās var iet bojā, tāpēc ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi saskaņojām pagaidu nojumes uzlikšanu, lai nepasliktinātu ēkas stāvokli,” teic Brantu un Smiltenes pagastu pārvaldes vadītāja Mārīte Treijere.
Darbu pēc pašvaldības pasūtījuma paveica Smiltenes novada uzņēmums SIA “Probild”. Mārīte Treijere uzteic uzņēmuma vadītāju, SIA “Probild” valdes locekli Ģirtu Pakalnu, kurš pret uzticēto darbu izturējies ar lielu atbildības sajūtu un piedāvājis savu redzējumu, kā nojumi uzbūvēt, ņemot vērā Siera namiņa kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa elementa statusu.
“Nedrīkstējām pieskarties nekam no Siera namiņa, nedrīkstējām arī veikt nopietnus grunts un betonēšanas darbus. Mēģinājām maksimāli atvieglot konstrukciju, lai Siera namiņam nav nodarīts nekāds kaitējums,” stāsta Ģirts Pakalns.
Jau rakstījām, ka Smiltenes novada pašvaldība īpašumu “Pilsdrupas” Smiltenes pagasta Kalnamuižā, ieskaitot Siera namiņu, pārņēma no Izglītības un zinātnes ministrijas 2017. gada nogalē, bet pirms tam šis īpašums bija Smiltenes tehnikuma pārziņā.
Reklāma