Laikraksta «Ziemeļlatvija» redakcija saņēmusi nenovērtējamu dāvinājumu — 1932. un 1934. gada «Ziemeļlatvijas» komplektus.
Laikraksta “Ziemeļlatvija” redakcija saņēmusi nenovērtējamu dāvinājumu — 1932. un 1934. gada “Ziemeļlatvijas” komplektus.
Dāvinājumu mums pasniedza laikraksta kādreizējā redaktora Eduarda Brīvības mazdēls Juris Straume. Pēc viņa aicinājuma kopā ar Valkas novadpētniecības muzeja speciālisti Ligitu Drubiņu devāmies uz Ķemeriem, kur dzīvo Eduarda Brīvības mazdēls. Pārsteidzoša ir ne vien šīs dzimtas nesavtība, jo par vērtīgajiem laikraksta numuriem, kuri glabā tā laika rajona vēsturi, atlīdzību neviens neprasīja, bet arī vēlme un prasme cauri kara gadiem un dzīvesvietas maiņām saglabāt laikrakstus. “Jūtu, ka vectēvs ļoti priecātos, ka nododu “Ziemeļlatvijas” iesējumus īstajās rokās. Lai paliek vēsturei,” savu izvēli pamato J. Straume. Dāvinātājs atzīst, ka īpaši daudz par vectēvu pastāstīt nevar, jo sociālisma gados viņš centās pēc iespējas mazāk stāstīt bērniem par iepriekšējiem laikiem. Arī Eduarda Brīvības ģimene pēckara gadus “sēdēja uz čemodāniem”, jo ļoti reāla bija izsūtīšanas iespēja. Tiešām apbrīnojami, ka viņi prata saglabāt no iznīcības gan pirmskara laikrakstus un tā laika dokumentus, gan daudzas dzimtas piemiņas lietas, tai skaitā Jura tēva Nikolaja Straumes pirmskara Latvijas armijas virsnieka zobenu un formas tērpu.
Vienā no J. Straumes dāvātajiem vecajiem “Ziemeļlatvijas” numuriem ir minēts, ka Eduards Brīvība 1938. gada septembrī pāriet darbā uz Ķemeru sēravotu dziedniecības iestādi. “Brīvība bija rosīgs “Ziemeļlatvija” līdzstrādnieks kopš laikraksta dibināšanas, bet no 1932. gada jūnija līdz 1934. gada decembrim izpildīja “Ziemeļlatvija” atbildīgā redaktora pienākumus. Preses darbu viņš veica ar retu mīlestību, un viņa lietpratīgā vadībā laikraksts piedzīvoja ievērojamu uzplaukumu,” rakstīts 1938. gada 25. augusta “Ziemeļlatvijā”. E. Brīvības mazdēls pastāstīja, ka vectēvs kādu brīdi kara gados bijis arī Ķemeru pilsētas galva.
No J. Straumes uzzinājām, ka Madonas pusē dzīvo E. Brīvības meita. Vēlamies sazināties ar viņu, apkopot visas atmiņas un vēstures liecības un ar tām iepazīstināt arī jūs, mūsu lasītāji.
“Ziemeļlatvijas” redakcija saka lielu paldies par dāvinājumu un nodos to Valkas novadpētniecības muzejam.
