Liels vai mazs, liels vai mazs, knēvelītis paliks tas! Šis sauklis jau 20. sezonu kopā pulcē Smiltenes mazos dejotājus.
Liels vai mazs, liels vai mazs, knēvelītis paliks tas! Šis sauklis jau 20. sezonu kopā pulcē Smiltenes mazos dejotājus.
Savulaik, kad kolektīvam jau bija izdomāts nosaukums, mazie dejotāji gatavojušies pasākumam, pirms kura bija paredzēts gājiens. Visi sprieduši, kā atraktīvāk piesaistīt sev uzmanību gājiena laikā, un viena mamma izdomājusi saukli, kas tagad kļuvis par kolektīva moto.
Tātad šobrīd var teikt, ka jaunākajam knēvelītim ir tikai trīs gadi, bet vecākajiem — jau ap 25 gadiem, un viņi visi joprojām ir knēvelīši. Lai šo patiesību pierādītu saviem skatītājiem un, protams, arī katram bijušajam un tagadējam kolektīva dalībniekam, vadītāja Laura Reimane jubilejas sezonā uz tikšanos aicina arī visus bijušos dejotājus. Martā vai aprīlī paredzēts jubilejas koncerts, bet līdz tam jāpaspēj sadancot svētku pasākuma dejas. “Parasti deju kolektīvi savās jubilejās izdejo savulaik dejoto repertuāru. Mēs darīsim tāpat. Dejosim to, ko kādreiz mācījāmies,” smaida L. Reimane. Uz pirmo tikšanos bijušos knēvelīšus viņa aicina sestdien, 16. septembrī, pulksten 17.00. Visi būs gaidīti Smiltenes Trīs pakalnu pamatskolas zālē. “Īpaši gaidīšu pašus pirmos, kas dejoja laikā, kad mūs vēl sauca “8 CBR bērnu deju kolektīvs”,” uzsver L. Reimane.
Ko šobrīd dara pirmie knēveļi? Kolektīva vadītāja secina, ka dzīve viņus izkaisījusi dažādās vietās. Liela daļa ir tepat Smiltenē. Ļoti daudzi vēl studē Rīgā vai citās pilsētās. Daži pelnot naudu Īrijā. “Neesmu precīzi saskaitījusi, cik šajos gados pavisam knēvelīšu ir bijis. Ir bijušas sezonas, kad dejoja ap 150 bērnu. Pēdējās sezonās ir ap 60 dejotāju,” rēķina L. Reimane. Ja ierastos visi, pasākums būtu vērienīgs, bet Laura pieļauj, ka tālākajiem būs grūti satikties mēģinājumos.
Vaicāta, kā pārējo pieaugušo un bērnu deju kolektīvu vidū atpazīt “Knēvelīšus”, kas ir tikai viņiem raksturīgs, vadītāja brīdi padomā. “Viņi ir knēvelīši. Maziņi un mīļi. Kā mākam, tā dancojam, ko varam, to darām. Mēs netiecamies pēc pārmēra profesionalitātes, bet mācāmies dejot, sevi pasniegt un darām to ar prieku,” paskaidro L. Reimane.
Vai viegli disciplinēt tik kuplu pulciņu knēveļu? “Iet jau visādi, bet viņi tomēr pārsvarā ir labi un paklausīgi bērni. Uzstāšanās un skatuve parasti visus mobilizē. Uz viņiem var droši paļauties. Ja kādreiz vēl mēģinājumos gribas saķert galvu, tad koncertā viss padodas labi,” uzslavē vadītāja. Dejotāju mammas parasti piedalās procesā, tāpēc nesēž skatītāju rindās, bet cenšas būt ar savējiem kopā aizkulisēs. Tas tāpēc, lai raitāk un drošāk izdotos kārtējais iznāciens publikas priekšā. Nav jau noslēpums, ka uztraukumā samulst pat lieli mākslinieki, tāpēc ir drošāk, ja tuvumā ir mamma un īstajā brīdī pasaka uzmundrinošu vārdu.
Uz šīs sezonas pirmo tikšanos vadītāja aicina ne vien bijušos dejotājus, bet, protams, arī pašreizējos knēvelīšu vecuma dalībniekus. “Gaidu visus, kas dejoja pērn, un arī jaunus dalībniekus,” uzsver L. Reimane. “Knēvelīšu” pulkā gaida visus, kuriem ir interese par deju. Jaunākais vecums, kad laiks sākt locīt dejas soļus, ir trīs gadi. Droši var ierasties arī pirmo četru klašu skolēni. Pirmā tikšanās būs trešdien, 6. septembrī, Trīs pakalnu pamatskolas zālē. Pulksten 17.00 gaidīti pirmsskolas vecuma bērni, bet 18.00 — skolēni.
“Apgūta dejošanas prasme dod staltu stāju, un tā ir ķermeņa un skatuves kultūra. Tā raisa interesi par mākslu, ir lielisks pašapliecināšanās veids. Mēs cenšamies ne tikai strādāt un uzstāties, bet arī protam sev radīt svētkus. Tie ir gan koncertbraucieni, gan kopīgi ceļojumi. Līdz ar deju mēs iepazīstam arī savas tautas kultūras vēsturi, un tas arī ir ļoti svarīgi,” paskaidro L. Reimane un aicina piepulcēties dejotāju pulkam jaunus knēvelīšus.
