Zinātāji stāsta, ka tik sauss mežs, kāds tas ir šovasar, ilgi nav redzēts.
Zinātāji stāsta, ka tik sauss mežs, kāds tas ir šovasar, ilgi nav redzēts. Sūnas zem kājām čaukst kā pergaments, tāpēc velti meklēt kādu kārdinošu bērzlapes sarkano cepurīti vai dzelteno gaileņu pulciņu.
“Sēnēm ir vajadzīgs lietus, tad tās varēsim lasīt arī šoruden. Uz lielu ražu gan vairs nav ko cerēt,” uzskata ilggadējā sēņotāja Anna.
Šovasar tikai izcili un ilggadēji sēņotāji, kuri zina sēņu vietas, kas atrodas mitrā apvidū, piemēram, pie purviem, spēj atrast kādu sēni.
Par to, ka sēņu mežā ir maz, var pārliecināties arī tirgos un lielveikalos. Veikalos var iegādāties tikai šampinjonus, bet tirgū par litru gaileņu prasa trīs četrus latus. Pircēji nelabrāt šķiras no tādas naudas summas un sēņu vietā labāk iegādājas gandrīz divus kilogramus cūkgaļas karbonādes.
Arī sēņu un ogu uzpircējiem šis gads ir neveiksmīgs, jo trūkst meža velšu, lai šis rūpals būtu veiksmīgs.
Ja pagājušajā vasarā uzpircēji Valkas rajonā bija sastopami pat vietās, kur parasti nebija redzami, piemēram, mežmalās, tad šogad vientuļu uzpircēju ar pustukšām taras kastēm var manīt tikai Valgas pusē. Uzpircēji par vienu kilogramu gaileņu piesola gandrīz 60 Igaunijas kronu. Kaimiņvalstī tik augsta samaksa par kilogramu sēņu nav maksāta sen.
