Sestdien Valkas novadpētniecības muzejā Mākslas dienu ietvaros atklāja igauņu mākslinieka Nervas izstādi «Gliemežu diversija». Izstādes kuratore Ligita Drubiņa domā, ka šī varētu būt viena no pirmajām Mākslas dienu izstādēm Latvijā.
Sestdien Valkas novadpētniecības muzejā Mākslas dienu ietvaros atklāja igauņu mākslinieka Nervas izstādi “Gliemežu diversija”. Izstādes kuratore Ligita Drubiņa domā, ka šī varētu būt viena no pirmajām Mākslas dienu izstādēm Latvijā.
Šī izstāde tapa, pateicoties valcēniešu sakariem ar kaimiņpilsētas Valgas muzeju. Pagājušā gada rudenī, kad notika Mākslas dienas Igaunijā, Nerva bija uzaicināts parādīt savus darbus Valgā. “Labi zinām, ka ar igauņiem mums ir daudz kopēja un tikpat daudz atšķirīgā, tostarp arī krāsu izjūta un Mākslas dienu rīkošanas laiks,” stāsta L. Drubiņa. Nerva atvainojās, ka neprot par sevi pastāstīt latviski, bet to pilnā mērā kompensēja Vijas Rācenes igauņu valodas zināšanas.
Kāpēc mākslinieks visur pazīstams vienā vārdā — Nerva? Pirmkārt, tāpēc, ka tas ir viņa vārds, otrkārt — neviens cits neveido šīs jaukās lietas. Mākslinieks ir dzimis 1972. gadā, un viņam pašlaik ir apmēram 100 akrila gleznu un vairāk par 80 grafiskajiem darbiem. Viņš ir izdevis divas grāmatas un ļoti daudz atklātņu. Igaunijā Nervam bijuši vairāki desmiti personālizstāžu, dažas arī ārpus valsts robežām.
Skatītājus visvairāk interesēja, kādā tehnikā veidoti darbi, jo Valkā vēl nekad tādi nav eksponēti. Visu darbu pirmais eksemplārs ir gleznots ar krāsu uz īpaša galda, kurš gleznojumu pārvērš digitālā formātā. Pēc tam datorā to nedaudz apstrādā papildus un ar Žiklē printeri izdrukā uz auduma. Tā ir dārga tehnoloģija. Lai nemazinātu darbu vērtību, tos neveido lielā tirāžā. Lielākā daļa darbu tiek izdrukāta ne vairāk kā 25 eksemplāros. Audekls māksliniekam patīk arī tāpēc, ka šim materiālam ir ilgāks mūžs. Viņš atzīst, ka līdz šai darba tehnoloģijai bijis ērkšķains ceļš. Pirms tam viņš akadēmiskā manierē gleznoja ar akrilu, bet viņā allaž bijis meklētāja gars. Nervam bija vērienīga izstāde “Gliemežu darbi un nedarbi”. Valkā eksponēta neliela daļa no tās un papildināta ar dažiem jauniem darbiem. Pie gliemežu tēmas mākslinieks strādā trīs gadus, bet tā viņam joprojām ir mīļa.
Pirms tam viņš radījis darbu ciklus “Tuvāk Saulei”, “Saules pieskāriens”, vairākas izstādes bijušas par Mēnesi. Viņš izgājis caur filozofisko darbu periodu “Gaismas ēnā”. Ekspozīcijā “Mākslīgais gliemezis” Nerva piesaistīja kādu kolēģi, kurš aizraujas ar robotu radīšanu. Tika izveidots kustību spējīgs gliemezis, kuru nopirka projektu grupa “A-HA”.
Interesanti, ka Nerva nav akadēmisko izglītību guvis mākslinieks. Viņš ir profesionāls komponists. “Mana māte ir māksliniece, māsa ir studējusi mākslu. Man to neļāva, tomēr nonācu turpat, kur pārējie ģimenes locekļi,” smaida Nerva. Viņš šim darbam pievērsās tikai 1998. gadā un ir sasniedzis apskaužami daudz. Viņa darbi ir nopirkti 20 valstīs visos pasaules kontinentos. Nerva ietilpst to mākslinieku pulciņā, kuri iztiek no pārdoto darbu un dizaina projektu peļņas. Jautāts, kādi cilvēki visvairāk iecienījuši viņa darbus, mākslinieks to nezina, jo lielākā daļa tiek pārdota ar dažādu galeriju starpniecību, bet, šķiet, visvairāk par darbiem interesējas jauni cilvēki. Viņa audekli ir īpaši pieprasīti Somijā un Zviedrijā.
