Līdzcietību savstarpējās attiecībās nevar panākt ar valdībā apstiprinātu īpašu likumu.
Līdzcietību savstarpējās attiecībās nevar panākt ar valdībā apstiprinātu īpašu likumu. Tas vienalga nedarbosies. Vienkārši jābūt saprotošiem un pretimnākošiem…
“Man patīk šis vārds — pieejamība. Pieejamība nozīmē, ka tas, ko vēlos, ir man pieejams — vai tie būtu sociālie pakalpojumi, man nepieciešamā informācija vai arī apkārtējā vide. Savukārt apkārtējās vides pieejamība nozīmē, ka sabiedrībā par vienu šķērsli ir mazāk, lai cilvēki ar redzes un kustību traucējumiem, veci cilvēki un māmiņas ar bērnu ratiņiem, un vispār ikviens sabiedrības loceklis varētu nokļūt tur, kur viņš vēlas, — skolā, darbavietā, poliklīnikā, veikalā, pie draugiem. Vides pieejamība nojauc barjeras un rada apstākļus citām brīnišķīgām lietām demokrātiskā sabiedrībā — līdzdalībai, sapratnei, vienlīdzībai,” teikts skaidrojumā, ko var izlasīt invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” interneta mājas lapā www.apierons.lv.
Smiltenē nav nevienas autostāvvietas
“Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka Latvijā, tai skaitā Smiltenē un Valkā, ir vēl daudz darāmā, lai netiktu diskriminēti cilvēki ar īpašām vajadzībām. Sīkāk pakavējāmies pie problēmas, kas skar tos invalīdus ar kustību traucējumiem, kuri pārvietojas ar autotransportu. Šobrīd, piemēram, Smiltenē nav nevienas viņiem paredzētas autostāvvietas.
“Piekrītu, ka pieejamībai jābūt, tomēr nevienā likumā nav norādīts, ka šādas stāvvietas jāierīko,” laikrakstam savu viedokli pauž Smiltenes pilsētas domes izpilddirektors Uldis Rudzītis. Viņš arī šaubās, vai Smiltenē ir problēmas novietot automašīnu. Līdz šim viņš no ieinteresētām personām nav saņēmis oficiālus ierosinājumus, kur šādas īpašas stāvvietas būtu jāierīko. Izpilddirektors nav pārliecināts, ka to ierīkošanas gadījumā būs nodrošināta nepieciešamā kontrole, lai brīvos laukumus neaizņemtu parastās automašīnas. Viņš uzskata, ka jau šobrīd Smiltenē ir vietas, kurās autovadītāji ignorē ceļa zīmju norādījumus.
U. Rudzītis pieļauj, ka domē varētu spriest par invalīdu transporta stāvvietu ierīkošanu stāvlaukumos pie pašvaldības ēkām, bet par pārējām teritorijām jādomā to māju īpašniekiem, kuriem tās pieder.
Mašīnas durvis jāatver līdz galam
Apvienībā “Apeirons” uzzinājām, ka Latvijā īpašās atļaujas, kas ļauj transporta līdzekli novietot invalīdiem paredzētajās stāvvietās, ir izņēmuši vairāk nekā 1000 iedzīvotāju. Var diskutēt, vai tas ir maz vai daudz, bet jārēķinās, ka šie cilvēki dodas ceļā ar automašīnu un, apceļojot Latviju, iegriezīsies arī Smiltenē. “Šādas stāvvietas ir ļoti, ļoti nepieciešamas. Tikai žēl, ka vietās, kur tās ierīkotas, citi autobraucēji tās ignorē,” “Ziemeļlatvijai” atzina plānēniete Zinaida Žuravļova. Viņas vīrs pārvietojas ratiņkrēslā, ģimene nodarbojas ar uzņēmējdarbību, tāpēc ceļā nākas doties bieži. Nereti viņi atbraucot arī uz Smilteni, tad cenšoties meklēt piemērotu vietu automašīnas novietošanai laukumā pie baznīcas. Pretēji pašvaldības pārstāvja novērotajam, sieviete atzīst, ka autostāvvietas parasti ir aizņemtas.
“Ja invalīds grib izkāpt no automašīnas, blakus jānovieto ratiņkrēsls un mašīnas durvis jāatver līdz galam. Tāpēc stāvvietai jābūt platākai,” paskaidro plānēniete. Viņa sarūgtināta atzīst, ka, piemēram, Valmierā ļoti bieži invalīdu stāvvietā novietotas automašīnas, kurām tur nav tiesību atrasties.
Lai netraucēti spētu izkāpt
“Tāda likuma, ka būtu jāierīko stāvvieta, nav,” piekrīt apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis. Šīs problēmas risināšanā viņš iesaka ievērot vienkāršu cilvēcību un piebilst, ka, piemēram, ir likums, kas nosaka nobrauktuves augstumu no ietves. Tai jābūt divus centimetrus augstai, bet ne vienmēr šis nosacījums tiek ievērots.
Pagaidām invalīdu transportam paredzētās stāvvietas drīkst izmantot tikai cilvēki ar kustību traucējumiem. Un šī priekšrocība nav domāta tāpēc, lai viņi ar automašīnu varētu piebraukt tuvāk veikala vai kādas iestādes ieejas durvīm, bet gan tādēļ, lai netraucēti spētu izkāpt no transportlīdzekļa. Šobrīd tiek risināts jautājums, lai īpašās stāvvietas varētu izmantot arī transportlīdzeļi, kuros pārvietojas cilvēki ar redzes traucējumiem. Šiem cilvēkiem ir grūti orientēties apvidū un rodas problēmas, ja ceļš jāmeklē pārpildītā autostāvvietā.
Nav problēmu stāvvietu ierīkot
Smiltenē uzklausījām divu uzņēmumu darbinieku viedokļus, pie kuru ēkām atrodas vieni no noslogotākajiem stāvlaukumiem. Firmā “Madara ’89” mums paskaidroja, ka pilnībā izprot šo problēmu un tuvākajā laikā pie tirdzniecības centra “Centrs” tiks ierīkota atbilstoša stāvvieta.
“Ja šāda nepieciešamība ir, nav nekādu problēmu stāvvietu ierīkot,” laikrakstam pauda uzņēmuma “Valdis” darbiniece. Viņa apsolīja sazināties ar “Apeirona” kolēģiem Valkas rajonā — biedrību “Atbalsts” —, lai uzzinātu sīkāku informāciju par stāvvietas parametriem. Tas nozīmē, ka drīzumā invalīdiem paredzētā stāvvieta Smiltenē varētu būt arī pie veikala “Maxima”.
Savukārt U. Rudzītis, vaicāts par stāvvlaukumu pie Smiltenes kultūras un sporta centra, secināja, ka tas ir salīdzinoši neliels. Viņš izteica šaubas, vai ir lietderīgi garantēt šādu speciālu vietu, jo, iespējams, tā nemaz netiks izmantota, kaut tajā pašā laikā nebūs kur novietot citas automašīnas. Tomēr dome ir atvērta diskusijai un gaida priekšlikumus.
FAKTI
Autostāvvietu pieejamība invalīdiem (%):
Vides pieejamības monitoringa 2006 pētījums.
• Rēzekne — 15,38,
• Jelgava — 14,29,
• Rīga — 11,
• Kuldīga — 10,
• Valka — 0,
• Gulbene — 0.
