Smiltenietis Valdis Pavasars ieguvis augstāko novērtējumu valsts mēroga konkursā par labāko suņu apmācības instruktoru.
Smiltenietis Valdis Pavasars ieguvis augstāko novērtējumu valsts mēroga konkursā par labāko suņu apmācības instruktoru.
“Par šāda konkursa nepieciešamību tika nolemts 2003. gadā, lai apzinātu, cik instruktoru Latvijā nodarbojas ar suņu apmācību, un novērtētu viņu kvalifikāciju,” paskaidro Latvijas sporta suņkopības federācijas prezidents Jānis Pavlovskis.
Šobrīd Latvijā strādā 23 licencēti instruktori. Šis speciālistu skaits pagaidām ir pietiekams. Diemžēl nereti tiek kultivēts uzskats, ka suņi nav jāapmāca un ka viņi jau piedzimst gudri. Tas ir absolūti aplams priekšstats, jo ar dzīvnieku, kas mīt ģimenē, ir līdzīgi kā piemērā no dramaturģijas. Ja lugas iestudējumā uz skatuves ir uzkārta bise, tad noslēgumā tā noteikti izšaus. “Jau no aizlaikiem suņa funkcija ir aizsargāt cilvēku. Viņš to arī darīs. Tomēr, ja dzīvnieks pavērsīsies pret cilvētu, tad tas jau kļūs bīstami,” paskaidro J. Pavlovskis.
Latvijas sporta suņkopības federācijas instruktori strādā Smiltenē, Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Valkā, Alūksnē, Gulbenē un citās Latvijas pilsētās.
Šā gada konkursā, kuru var uzskatīt par suņu apmācības instruktoru savstarpēju sacensību, pārliecinoši uzvarēja smiltenietis Valdis Pavasars.
Smiltenieša panākumu pamatā bija tas, ka viņa audzēkņi ar saviem suņiem visvairāk piedalījušies sacensībās un paraugdemonstrējumos. Tūlīt aiz V. Pavasara sekoja Rīgas speciālisti.
“Rīgā mums ir spēcīgākie konkurenti. Viņu priekšrocība ir tā, ka apmācības apmeklē vairāk cilvēku, grupas ir skaitliski lielākas,” paskaidro V. Pavasars.
Tomēr rīdzinieku audzēkņi salīdzinoši maz piedalās sabiedriskajā dzīvē. Tikai pāris cilvēki startējuši sacensībās. Rīgā ir tik intensīva dzīve, ka suņu īpašnieki apmāca dzīvniekus, lai neatgadītos incidenti. Cilvēki, kuri ir apzinīgi, māca suņus tāpēc, lai nerastos konfliktsituācijas. Likumdošana paliek arvien spēcīgāka, un tāpēc suņa īpašnieki drīz būs spiesti ieguldīt līdzekļus savu mīluļu apmācībā. Tas būs daudz efektīvāk, nekā apmaksāt zaudējumus cietušajam, kuram uzbrucis nemācīts suns.
Līdzīgs konkurss notiks arī nākamgad. Tajā līdztekus smiltenietim vērtēs arī Valkas pārstāvi Jāni Ķēberu, kurš tikai šogad uzsācis instruktora darbu. “Valkā ļoti vāji apmeklē kursus, kaut gan suņu īpašnieku pilsētā ir daudz,” novērojis J. Pavlovskis. Viņš izbrīnīts par šo nostāju, jo vēl pavisam nesen, pirms gadiem trīs, tur notikušas sacensības, kurās cilvēki aktīvi piedalījušies. “Ne katra pilsēta ver lepoties ar tik labu suņu apmācību laukumu, kāds ir Valkā. Žēl, ka cilvēki neprot šīs iespējas izmantot. Citviet, kur suņu īpašniekiem ir vēlme darboties, nav laukuma,” salīdzina J. Pavlovskis
Uz Smilteni, kur strādā V. Pavasars, suņu īpašnieki ierodas pat no kaimiņu rajoniem. Ir pārstāvji no Gaujienas, no Cēsu un Valmieras rajona. “Būs jātur iegūtais līmenis. Jābūt spicē,” savas izredzes nākamā gada konkursā vērtē instruktors.
Rosinot suņu saimniekus apmācīt savus četrkājainos draugus, viņš paskaidro, ka vispirms tas jādara nevis tāpēc, lai sunim kaut ko iemācītu, bet lai izzinātu sunim sliktās un labās īpašības, lai ekstremālos gadījumos saimnieks mācētu pārvaldīt situāciju un suns viņam pakļautos.
