Šovasar Smiltenes pilsētā centralizētajai apkures sistēmai pieslēgtajām daudzdzīvokļu mājām, iestādēm un uzņēmumiem plānots padot karsto ūdeni.
Šovasar Smiltenes pilsētā centralizētajai apkures sistēmai pieslēgtajām daudzdzīvokļu mājām, iestādēm un uzņēmumiem plānots padot karsto ūdeni.
Par to vienojušās akciju sabiedrība “8CBR”, kas centralizēti ražo pilsētai siltumenerģiju un karsto ūdeni, un Smiltenes pilsētas uzņēmums SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde”.
Oficiālo lēmumu par karstā ūdens padevi un cenām pieņems Smiltenes pilsētas domes deputāti 25. aprīlī.
Sistēma gandrīz rekonstruēta
Līdz šim Smiltene bija viena no retajām pilsētām Latvijā, kur vasarās centralizēti neražo karsto ūdeni, atzīst SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” valdes priekšsēdētājs Raitis Melderis.
Tam kā vienu no galvenajiem iemesliem a/s “8CBR” vecākais elektroinženieris Andris Lanka min iepriekšējās vasarās veikto Smiltenes pilsētas centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju. “Šobrīd trases ir nomainītas 90 procentu apmērā. 2005. gadam investīciju programmā līdzekļi nav atvēlēti, tāpēc šogad lieli trases remonti nenotiks. Kad beigsies apkures sezona, katlumāja turpinās darbu un sagatavos silto ūdeni,” skaidro A. Lanka.
Ja iepriekšējos gados Smiltenes NKUP pilnībā neatbalstīja karstā ūdens padevi vasarā iedzīvotāju komunālo maksājumu lielo parādu dēļ, kas samazinājās vasaras mēnešos, tad šogad uzņēmuma attieksme ir mainījusies, piebilst R. Melderis.
“Pēdējo gadu pieredze rāda, ka iedzīvotāju parādi kopumā nav palielinājušies,” viņš secina. “Tas nozīmē, ka maksātspēja ir stabilizējusies. Arī es piekrītu, ka vasarā vajadzētu padot silto ūdeni, lai nodrošinātu cilvēkiem normālus dzīves apstākļus. Turklāt, ja arī šogad vasara būs tikpat vēsa kā pērn, kad gaisa temperatūra bija pat plus 10 līdz plus 15 grādu, tad iedzīvotājiem būs iespēja jebkurā brīdī atjaunot apkuri, izsakot tādu vēlēšanos namu apsaimniekotājam. Par turpmāko gadu praksi vasarā spriedīsim atkarībā no tā, vai iedzīvotāju parādi par silto ūdeni kļūs lielāki.”
Iesniegs tarifus apstiprināšanai
Smiltenes pilsētas domei NKUP iesniegs priekšlikumu noteikt pilsētas iedzīvotājiem maksu par silto ūdeni vasarā (ārpus apkures sezonas) — divus latus un četrus santīmus par vienu kubikmetru dzīvokļos, kuros ir uzstādīts siltā ūdens skaitītājs. Tādu lēmumu pilsētas dome pieņēma jau 2003. gada 22. septembrī.
Minētajā lēmumā arī noteikts, ka tajos dzīvokļos, kuros nav uzstādīts siltā ūdens skaitītājs, maksu par siltā ūdens patēriņu aprēķinās, ņemot vērā to, ka vienam iedzīvotājam norma mēnesī ir seši kubikmetri.
Vēl pilsētas domei jānosaka kārtība, kādā apmaksāt siltuma zudumus dzīvojamo māju iekšējos tīklos vasaras mēnešos (ārpus apkures sezonas). Maksājumu starpību starp dzīvojamās ēkas patērēto siltumu, kas rodas starp ēkas siltummezgla skaitītāja rādījumu un dzīvokļu karstā ūdens skaitītāja rādījumiem (vai dzīvoklim pēc normatīviem aprēķinātā karstā ūdens patēriņa, ja skaitītājs nav uzstādīts), sadalīs proporcionāli dzīvokļu skaitam mājā — neatkarīgi no tā, vai iedzīvotāji lieto karsto ūdeni vai no tā atteikušies. Pašreizējais variants, ko iesniegs pilsētas domei apstiprināšanai, ir, maksimums, divi lati un 50 santīmi no dzīvokļa.
To, cik liela būs šī abonēšanas maksa, faktiski noteiks reālais siltumenerģijas patēriņš tajā laikā, kad siltumenerģija tiks padota tikai karstā ūdens sagatavošanai. To aprēķinās NKUP pēc faktiskajiem skaitītāju rādījumiem.
R. Melderis pieļauj, ka šīs izmaksas lielākas nekā citās mājās būs Limbažu ielā 5, kur koridoros iebūvēti dvieļu žāvētāju skapji. Tos apsilda, izmantojot karsto ūdeni.
Kaimiņpilsētā Valkā šogad maksa par vienu kubikmetru karstā ūdens vasaras periodā ir divi lati un 47 santīmi. “Ja dzīvokļos nav uzstādīti ūdens skaitītāji, tad maksa vasarā ir 21 santīms no dzīvoklī pierakstīta cilvēka par dienu, kad padots karstais ūdens,” informē Valkas pilsētas domes finanšu analītiķe Geņa Spiridonova. Jau minētā maksājumu starpība Valkā ir ne lielāka par diviem latiem no dzīvokļa.
Apvaicātie par ūdeni priecājas
Apvaicātie daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji jau tagad priecājas, ka vasarā no krāna tecēs karstais ūdens. Smiltenē nav publiskas pirts. Ir tikai dušas telpas, kuras drīkst izmantot vienīgi pensionāri, un nelielas saunas.
“Tas ir ļoti apsveicami,” lēmumu par karstā ūdens padevi vērtē pensionāre, kura dzīvo daudzstāvu mājā Limbažu ielā 5. “Vasarā cilvēkiem visvairāk vajag mazgāties, jo laiks ir silts un cilvēki vairāk svīst. Ir arī dārza darbi.”
Sieviete nežēlojas, ka tagad būs papildu izdevumi par karsto ūdeni. “Tāpat agrāk maksāju, lai nomazgātos, jo sildīju ūdeni uz gāzes plīts, vairāk patērēju gāzi un reizēm arī elektrību, sildot ūdeni ar spirāli. Boilera manā dzīvoklī nav. Ērtāk ir atgriezt krānu, pa kuru uzreiz tek karstais ūdens. Kā es agrāk mazgājos? Uzsildīto ūdeni lēju bļodā, bļodu liku vannā, sēdos iekšā un mazgājos.”
Karstais ūdens vasarā cilvēkiem, protams, nav spiesta lieta, un viņi var arī izvēlēties — turpināt sildīt ūdeni ar elektrisko boileri, ja tāds ir uzstādīts, vai izmantot centralizētās siltumenerģijas ražotāju pakalpojumus, skaidro A. Lanka.
A/s “8CBR” katlumājas iecirkņa vadītājs Jānis Sīklēns aprēķinājis, ka ideālā variantā (bez jebkādiem siltuma zudumiem) sildot 100 litrus ūdens ar elektroenerģiju, izmaksas ir 26 santīmi. “Mums tas maksā desmit santīmus jeb 2,6 reizes lētāk,” piebilst J. Sīklēns.
Gatavojoties karstā ūdens padevei vasaras mēnešos, SIA “Namu un komunālo uzņēmumu pārvalde” aicina iedzīvotājus līdz apkures sezonas noslēgumam samaksāt par patērēto karsto ūdeni un siltumenerģiju. “Apkures sezonā maksa par vienu kubikmetru karstā ūdens ir Ls 1,56. Pēc apkures sezonas iedzīvotājiem, kuri būs palikuši parādā, jau būs jāmaksā Ls 2,04 par kubikmetru. Regulāri tiks pārbaudīti visi skaitītāji un meklēti un apzināti nelikumīgie siltā ūdens patērētāji,” informē R. Melderis.
