Sestdien Valkas pagasta «Strautiņu» māju pagalmā pats mīlas Dievs Erots zvērēja mīlestību savai izredzētajai Psihei.
Sestdien Valkas pagasta “Strautiņu” māju pagalmā pats mīlas Dievs Erots zvērēja mīlestību savai izredzētajai Psihei.
Savukārt šīs ainas skatītāji bija ieradušies ne tikai, lai būtu Erota mīlestības solījumu liecinieki, bet arī, lai izjustu dvēseļu saskarsmi ar smalki niansēto Velgas Kriles dzeju.
Velgas dienās atcerēties dzejnieci bija ieradušies pagasta deputāti, Valkas domes un Latvijas Rakstnieku savienības pārstāvji, jaunie aktieri un visi tie, kuriem viņas dzeja ir tuva.
Viesus sirsnīgi uzņēma dzejnieces māsa Antra Krile. Viņa pastāstīja, ka dzejniece sižetus savām lugām un iedvesmu daudziem dzejoļiem guvusi no apkārtējās dabas. Šķitis, ka idejas jauniem darbiem viņai palīdzējusi izdomāt arī pati māja. “Es neatceros, ka Velgai kādreiz būtu uznākusi dzejošanas krīze. Viņa rakstīja daudz un bieži. Kādreiz gan māsa pēc kārtējā uzrakstītā dzejoļu krājuma mazliet atpūtās, bet ilgi tas nebija. Varbūt tikai kādu nedēļu viņa bija nolikusi pildspalvu, lai pārdomātu nākamo krājumu. Iedvesmu Velga guva pastaigā s pa apkārtnes mežu, sēņojot, kā arī strādājot dārzā. Kad ieeju viņas istabā, šķiet, tajā ir apstājies laiks. Tas ir viņas radošais laiks, kurā Velga strādāja. Šodien mēs ar šo laiku varam atkal satikties,” saka A. Krile.
Tuvināties V. Kriles laikam palīdzēja Gintas Ēķes dziedātās dziesmas ar dzejnieces vārdiem, kā arī Velgas kādreizējo paziņu atmiņas par viņu. Rakstnieku savienības valdes priekšsēdētāja Ieva Kolmane uzsvēra, ka dzejnieki ir ļoti vārīga tauta, jo viņi ir slikti piemēroti dzīvei. “Tomēr diezin vai dzejniekus vajag lutināt, jo viņi nevar citādi dzīvot, kā vien staigājot pa plānu ledu. Viņi ir eksperimentētāji. Viņu izmēģinājumi ir darbs ar valodu. Dzejnieki cenšas noskaidrot mūsu vietā, cik daudz vispār iespējams izteikt ar valodu, tādēļ cilvēkiem patīk skandēt dzejoļus, jo tās ir arī viņu jūtas. Dzejnieki dzīvo tik ilgi, cik ilgi viņi cilvēkiem vajadzīgi. Viņi kopj mūsu jūtas, jo visa kultūra ir kopšana. Šim darbam gan ir nepieciešami baltie zvirbuļi, jo tas nav labi atalgots pienākums. Velga Krile bija tāds zvirbulēns, kas darīja to, ko nevar nopirkt par naudu. Par to tiešām ir prieks,” apliecina I. Kolmane.
Savukārt jaunā prozaiķe Inga Žolude atzina, ka dažkārt pat baidoties lasīt Velgas Kriles dzeju, jo tā ir kā aka, kurā var pazust.
Teātra režisors Pēteris Krilovs ar savas studijas jaunajiem aktieriem Ingu Siliņu un Mārtiņu Meieru pasākuma dalībniekiem bija sagatvojis fragmentu no V. Kriles lugas “Svētlaimīgo sala”. Aktieru tēlojumā Erota un Psihes mīlestības jūtu izpaudumā mēs ikkatrs varam pazīt arī savus pārdzīvojumus. “Man ar Velgas dzeju ir ļoti personiskas attiecības. Tur ir daudz kas tāds, kā es uztveru pasauli, varbūt tikai to neprotu tā izteikt,” saka P. Krilovs.
Valkas domes priekšsēdētāja vietniece Unda Ozoliņa izteicās, ka Velgas Kriles un Valkas vārds ir saistīts uz visiem laikiem, un pilsēta ar to lepojas. “Pašlaik izdevniecība “Zvaigzne ABC” gatavo izdošanai jaunu Velgas Kriles dzejoļu krājumu, un domāju, ka grāmatas atklāšanas svētkus rīkosim tieši Valkā,” saka U. Ozoliņa.
Dzejniecei Velgai Krilei vairāki klātesošie veltīja labus vārdus. Valkas pagasta deputāte Silvija Dorša pateicību par dzejnieces garīgā mantojuma saglabāšanu izteica arī Antrai Krilei, kura, pamanot māsā dzejnieces talantu, visu savu dzīvi ir veltījusi viņai un viņas dzejas popularizēšanai. “Mūsdienās nav daudz tādu cilvēku, kuri atsakās no savas dzīves, lai mūžu veltītu otram,” secina S. Dorša.
Savukārt Antra izteica pateicību Valkas pagasta padomei, Ivaram Zalužinskim, Pēterim Krilovam, Ingai Siliņai, Mārtiņam Meieram, Mārītei Magonei, Raimondam Reinholdam, Gintai Ēķei, Zanei Brūverei, Ilzei Vaļģei, Ingai Bošai, Edgaram Gailītim, Aijai un Vilim Ukriem, Gundegai Miglonei un Kristapam Priedniekam par atbalstu un palīdzību Velgas dienu organizēšanā.
