Tieši pirms 100 gadiem 24 fotogrāfi Latvijā sanāca kopā, lai dibinātu Latvijas Fotogrāfijas biedrību un paveiktu ko nozīmīgu kopus darbībā.
Tieši pirms 100 gadiem 24 fotogrāfi Latvijā sanāca kopā, lai dibinātu Latvijas Fotogrāfijas biedrību un paveiktu ko nozīmīgu kopus darbībā. Diemžēl šodien Latvijā tas neizdodas. Mārtiņš Buclers bija biedrības “smadzenes” un precīzi formulēja, ka visnozīmīgākā ir fotogrāfu un skatītāju izglītība.
“Strenču fotodarbnīcas meistariem ir bijusi patiesi cilvēciska attieksme pret modeļiem un notikumu fiksāciju,” pirms gandrīz 100 gadiem tapušos kadrus vērtē vēsturnieks Pēteris Korsaks.
Vēsture allaž ir pārsteigumu pilna
Firmas “Latio” fotoprojektu vadītāja Ieva Kustava ielas fotoekspozīcijas atklāšanā uzsvēra, ka strencēniešiem ir iemesls lepoties, jo viņi ir bagāti ar savu fotogrāfijās dokumentēto un apkopoto vēsturi. Neliela daļiņa no tās tagad apskatāma lielizmēra fotogrāfijās pilsētas centrā, kas kļuvis par savdabīgu galeriju. Šie attēli ir bijuši eksponēti daudzviet Latvijā, tostarp arī Valkā, un tagad aplūkojami to tapšanas vietā — Strenčos. I. Kustava cer, ka drīz varēs apskatīt ievērojami vairāk attēlu, kas fotografēti Strenčos.
“Fotogrāfijas allaž kļūst par īpašu vēstures vērtību. Līdz mums ir nonākuši apmēram 13 tūkstoši Strenču fotodarbnīcā tapušo plašu ar dažādu žanru attēliem. Tajos atklājas daudz pārsteidzošu lietu. Vēsture allaž ir pārsteigumu pilna, un, iespējams, to izbauda arī daudzi pilsētā sen dzīvojošie ļaudis,” stāsta Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktors Vilnis Auziņš. Viņš aicina apzināties un sakopt fotogrāfijas kultūras kvalitātes. Šajā žanrā ik mirklis pārvēršas par nopietnu vēstures daļu.
Aicina ielūkoties laikabiedru sejās
Fotovēsturnieks Pēteris Korsaks daudzus strencēniešus jau uzrunā kā personiskus paziņas. “Pateicoties “Latio”, šī ir vērienīgākā izstāde fotogrāfijas 100 gadu atzīmēšanas laikā. Diezin vai drīzumā Latvija sagaidīs tik iespaidīgu izstādi ielā. Iespējams, strencēnieši fotogrāfijās atpazīs savus radus, paziņas un kaimiņus,” prāto P. Korsaks. Viņš aicināja visus pilsētniekus kapu svētku laikā nepaiet fotogrāfijas vēsturniekam garām un ciešāk ielūkoties apkopotajās apmēram pusotra simta fotogrāfijās, lai atpazītu agrāk redzētus cilvēkus. Fotogrāfija īpaši vērtīga ir tieši tad, kad zināmi attēlos redzamo cilvēku vārdi, viņu amati un citi personības izpausmju aspekti. P. Korsaks pamatoti aicina Strenču domi apsvērt jautājumu par piemiņas plāksnes nomainīšanu pie bijušās fotodarbnīcas. Pašlaik tajā ierakstīts tikai Latvijā pazīstamā dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka vārds, kurš darbnīcā strādāja īsu laiku. Fotosalonu 1909. gadā izveidoja Dāvis Spunde. Viņš ieradās Strenčos un uzbūvēja māju ar fotosalonam nepieciešamajām telpām. Tajā strādāja visa Kraukļu dzimta. Pēdējā — Elza Kraukle — tur apmeklētājus pieņēma pagājušā gadsimta 80. gados. P. Korsaks rosina pašreizējo piemiņas plāksni nodot muzejā un uzlikt jaunu, kurā pirmajam jābūt Dāvja Spundes vārdam un tikai pēc tam visiem pārējiem tur reiz strādājušajiem fotogrāfiem. Vēl P. Korsaks aicina strencēniešus lielāku vērību veltīt D. Spundes kapa apkopšanai, jo viņa Rīgā dzīvojošie radinieki to nedara, kā tas latviešiem pieņemts.
Strenču vēstures fiksācija turpinās
Ir jāpaveic liels darbs, lai sakārtotu Strenčos atrasto fotoplašu kolekciju un saprastu, kurš darbs pieder konkrētajam fotogrāfam. Tas ir gluži kā apslēpto dārgumu meklēšana. Jādomā, ka Strenču domes projektu vadītāja Līga Sovere turpinās darboties šajā kultūrvēstures izzināšanas procesā.
Mūsdienu Strenčus dokumentēja pieci fotogrāfi: Ivars Opmanis, Rainis Tenteris, Aleksejs Koziņecs, Pēteris Korsaks un Agris Dzilna. P. Korsaks izteica cerību, ka uz šodienas bildēm reiz cilvēki raudzīsies tāpat kā strencēnieši lūkojas uz pirms nepilna gadsimta fiksētajiem kadriem. Agris Dzilna uzsvēra, ka šodienas Strenču bildes nekādā ziņā nevajadzētu saistīt ar mākslu, jo tās ir tikai ikdienas notikumu (dažbrīd arī mākslīgu uzstādījumu) fiksācija. Iespējams, turpmākajās aktivitātēs taps uzaicināti arī tie fotogrāfi, kas notikumus spēj pārvērst mākslinieciskās kvalitātēs.
