Kādreizējā Strenču vidusskolas skolotāja Gunta Kraukle, izmantojot iespēju ar laikraksta starpniecību vērsties pie pilsētas iedzīvotājiem, nolēmusi vairākiem pateikties par palīdzību.
Kādreizējā Strenču vidusskolas skolotāja Gunta Kraukle, izmantojot iespēju ar laikraksta starpniecību vērsties pie pilsētas iedzīvotājiem, nolēmusi vairākiem pateikties par palīdzību.
Daudzajos darba gados ir cietusi pedagoģes veselība, bet viņa nav palikusi viena. Cilvēki viņu bieži apciemo un cenšas palīdzēt.
Tas liecina, ka skolotājas darbam ir dāsni augļi, kas varbūt nav saskatāmi vai aptaustāmi, bet izpaužas līdzcilvēku attieksmē.
Gunta Kraukle: “Vēlos pateikt paldies saviem aprūpētājiem Valdai un Jurim Plīkšiem, kuri mūsu mājā izdara visus smagākos darbus, turklāt nekad neaizmirst mani palutināt ar pašu izaudzētiem gardumiem. Esmu pateicīga arī vidusskolas direktoram Jānim Pētersonam, kurš ar kundzi ir parūpējies par dāsnām un garšīgām pusdienām. Ļoti daudz man palīdzējušas bijušās kolēģes: M. Čukste, Lija Beiša, Anna Leite, Ausma Briede un Sarmīte Krūze. Viņas mani grūtā laikā ir atbalstījušas gan morāli, gan materiāli. Paldies jums, skolotājas! Smagos brīžos nekad palīdzību nav atteikušas arī Inga Esīte, Inese Kārkliņa un Inese Trauberga. Esmu jums visām ļoti pateicīga.
Daudz man palīdzējusi arī Iluta Cimdiņa ar ģimeni. Viņa ar tuviniekiem pastāvīgi sakopj manu vecāku kapus, savukārt Agrīda Rožlapa rūpējas par dzejnieka Jāņa Ziemeļnieka mātes un māsas kapa sakopšanu. Par saimnieciskajiem darbiem rūpējas Mārīte Gailīte. Ļoti bieži mani atceras bijušie skolēni. Arī no viņiem esmu saņēmusi atbalstu. Pilsētas svētkos vēlos visiem, kas man palīdzējuši, pateikties. Jauniešiem novēlu neaizmirst pagātnes notikumus, jo no tiem veidojas mūsu novada vēsture. Iesaku izlasīt pasaules klasiķu labākos darbus, mācīties svešvalodas, daudz ceļot, lai vecumā ikviens par sevi varētu teikt: “Man pieder viss, kas ar mani noticis.”
