Nu jau tas ir paziņots oficiāli — Starptautiskā plostnieku asociācija izvēlējusies Gaujas plostnieku galvaspilsētu Strenčus par vietu, kur 2011. gadā rīkot savu lielo ikgadējo dalībvalstu sapulci.
Nu jau tas ir paziņots oficiāli — Starptautiskā plostnieku asociācija izvēlējusies Gaujas plostnieku galvaspilsētu Strenčus par vietu, kur 2011. gadā rīkot savu lielo ikgadējo dalībvalstu sapulci.
No vairāk nekā pirms 10 gadiem izskanējušās Mārtiņa Gaigala idejas sarīkot Strenčos Gaujas plostnieku svētkus līdz Eiropas plostnieku tradīciju saglabātāju uzņemšanai strencēnieši nokļuvuši, mērķtiecīgi iekļaujoties Eiropas apritē. Turklāt nākamgad viņiem pašiem būs atzīmējams liels notikums — jau 10. Gaujas plostnieku svētki.
Īsā laikā tikuši ļoti tālu
Šogad Starptautiskās plostnieku asociācijas sapulci jeb 15. Eiropas plostnieku saietu uzņēma mazs Vācijas ciemats Muldenberga. Viesi pārstāvēja 29 no 34 asociācijas biedrībām no daudzām Eiropas valstīm, tai skaitā arī Strenčos reģistrēto biedrību “Gaujas plostnieki”. No tās Muldenbergā ieradās 10 biedru.
“Īsā laikā esam tikuši ļoti tālu,” ziņu par Strenču izraudzīšanos starptautiskā plostnieku saieta rīkošanai komentē biedrības “Gaujas plostnieki” dibinātāja Velga Graumane. Arī viņa šovasar jūlijā bija Muldenbergā. Tieši Velga savulaik ierosināja biedrībai piedalīties starptautiska mēroga saietos, tiklīdz par tādiem uzzināja.
“Līdzdalība tādos pasākumos ir vajadzīga, lai Strenčus un Latviju atpazītu un ar mums rēķinātos,” viņa uzskata.
“Strenčus nekad neizvēlētos Starptautiskās plostnieku asociācijas gada sapulces rīkošanai, ja mēs paši nepiedalītos viņu pasākumos, kaut arī līdzdalības izmaksas pasākumos ir lielas. Taču rezultātā mēs panākam Strenču un Latvijas vārda atpazīstamību.”
Latviešus pamana un novērtē
Šogad sapulcē Muldenbergā pirmo reizi debatēs izskanēja ierosinājums biedrības statūtus tulkot arī latviešu valodā. Arī tas nozīmē, ka latvieši, savas zemes plostnieku tradīciju glabātāji, Eiropā ir pamanīti un novērtēti.
Biedrība “Gaujas plostnieku” starptautiskajos saietos piedalījusies 2002. gadā Čehijā, kur viņus uzņēma starptautiskajā apritē, 2003. gadā Slovēnijā, 2004. gadā Spānijā un 2006. gadā Vācijā. Vienu gadu notiek asambleja, otru — sapulce, uz kuru atšķirībā no asamblejas drīkst ierasties lielāks katras asociācijā esošās biedrības biedru skaits.
Turklāt viesi ierodas pat no citiem kontinentiem, jo arī tur upes tikušas izmantotas kokmateriālu pludināšanai. Piemēram, šogad Muldenbergā bija ciemiņi no Austrālijas.
Plostnieki sagaidīja galapunktā
Arī nākamajā gadā Starptautiskās plostnieku asociācijas saiets (šoreiz asambleja) notiks Vācijas rietumos, Švarcvaldes reģionā. Atšķirībā no Muldenbergas Švarcvaldē plostniecība nozīmē arī plostus. Savukārt Vācijas austrumos, Muldenbergas apvidū, kalnos sagatavoto malku pavasaros pludināja lejup pa upēm un ūdenskritumiem, to plostā nesasaistot. Plostnieki galapunktā ierīkoja apmetnes, vilka kokmateriālus krastā un tālāk transportēja pa dzelzceļu.
Mūsdienās Muldenbergā ir skatāma viena no šādām vēsturiskām plostnieku apmetnēm. Plostnieki savas pēdas atstājuši arī vietu nosaukumos. Mazajā ciematiņā ir “Plostnieku viesnīca”.
Kalnu ielejas ciematiņš Muldenberga atrodas Fogtlandes zemē un ir mazāks par Strenčiem, stāsta Velga. Fogtlandē ievērības cienīgākā vieta ir 78 metrus augsts pasaulē lielākais ķieģeļu tilts. Šo arhitektoniski skaisto būvi cēla no 1846. līdz 1851. gadam, iemūrējot 26 miljonus ķieģeļu. Objektā strādāja 1700 strādnieku. Tiltam pāri iet dzelzceļš. “Skumji, bet tā ir arī pašnāvnieku iecienīta vieta. Arī mēs redzējām, kā viens cilvēks nolēca no augstā tilta,” teic Velga.
Jāsāk par viesiem domāt jau tagad
Viesiem, sapulces dalībniekiem, Muldenbergas plostnieku tradīciju mantotāji plostošanas šovu rādīja pie Zautaina ezera. Demonstrējumiem sekoja sapulces oficiālā atklāšana, kad delegācijas savstarpēji iepazinās un apmainījās ar suvenīriem, savukārt nākamajā dienā tās devās gājienā, nesot savu valstu karogus.
Gada sapulcē biedrību “Gaujas plostnieki” pārstāvēja Velga Graumane, Raimonds Bondars un Edgars Konušs, kuru daudzi Gaujas mūsdienu plostnieki vairāk zina kā Konču.
Šajā oficiālajā pasākumā dalībvalstu pārstāvji izvērtēja aizvadīto gadu, pieņēma jaunus statūtus un atkārtoti ievēlēja par starptautiskās plostnieku asociācijas prezidentu Angelu Portetu no Spānijas.
Velga uzskata, ka jau tagad biedrībai “Gaujas plostnieki” un Strenču pilsētas domei jāsāk gatavoties Starptautiskās plostnieku asociācijas sapulces uzņemšanai 2011. gadā.
“Laiks iet ļoti ātri. Jāraksta projekti, jāmeklē sponsori. Jādomā, kur šos cilvēkus izguldīt, uzņemt un sarīkot viņiem pietiekami nopietnu pasākumu. Tas, ja neskaita 10. Gaujas plostnieku svētkus, tagad ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem, par kuru jāsāk domāt jau šodien,” saka Velga.
Piemēram, vācieši jau tagad uzrakstījuši plānu asamblejas dalībnieku uzņemšanai Švarcvaldē pat pa stundām.
