Pēc vairāk nekā 10 gadu ilga pārtraukuma Smiltenē atkal var spēlēt lielo tenisu. Otrdien sporta kompleksā “Teperis” pēc rekonstrukcijas atklāja tur jau agrāk izbūvētus, savulaik asfaltētus kortus.
Pēc vairāk nekā 10 gadu ilga pārtraukuma Smiltenē atkal var spēlēt lielo tenisu.
Otrdien sporta kompleksā “Teperis” pēc rekonstrukcijas atklāja tur jau agrāk izbūvētus, savulaik asfaltētus kortus. Tagad laukumiem ir nomainīts segums. Tiem apkārt akciju sabiedrības “8CBR” strādnieki ierīkojuši jaunu iežogojumu.
Abos kortos tenisu spēlēt var ikviens, kurš vēlas, taču jārēķinās, ka tas ir maksas pakalpojums. Turklāt tenisa spēles laiks iepriekš jāsaskaņo ar laukuma izmantošanas grafiku.
Atbilstoši Smiltenes tenisa kluba cenrādim laukumā ar kvalitatīvu sintētisko segumu maksa par pusotru stundu ilgu spēli abiem spēlētājiem kopā ir trīs lati dienā, bet četri lati vakarā pēc pulksten 18.00. Laukumā ar universālo segumu, kas piemērots iesācējiem, jo bumbiņas atlēciens ir lēnāks, maksa ir viens lats un 50 santīmu dienā un divi lati pēc pulksten 18.00. Par 20 latiem var iegādāties mēneša abonementu.
No Smiltenes pilsētas domes tenisa kortus nomā Smiltenes sporta centrs (SSC), bet apsaimnieko SSC tenisa klubs.
“Kādam nepatiks, ka šis ir maksas pakalpojums,” pieļauj SSC priekšsēdētājs Guntars Markss, “taču nevar cerēt, ka sponsori naudu dos nepārtraukti. Kortu atjaunošanā ir ieguldīti lieli tenisa kluba biedru ziedojumi. Turpmāk jāmēģina pelnīt pašiem un pamazām iekrāt no maksas pakalpojumiem naudu otra laukuma kapitālākai labiekārtošanai.”
Šobrīd pilnībā sakārtots ir viens tenisa laukums. Tajā uzklāts sintētiskais segums “Green Set Grand Prix”, kura izmaksas kortā pārsniedz 10 tūkstošus latu. Uz tāda seguma risinās viens no četriem lielākajiem tenisa turnīriem pasaulē — ASV atklātās meistarsacīkstes tenisā, skaidro G. Markss. Otram kortam pagaidām uzklāts futbola laukuma sintētiskais segums.
Ikvienam, kurš vēlas spēlēt tenisu SSC apsaimniekotajos kortos, iepriekš jāsazinās ar G. Marksu (tālrunis 26460704). Tas vajadzīgs, lai vienotos par spēles laiku un pirmo tikšanās reizi, kurā spēlētājus iepazīstinās ar laukuma ekspluatācijas noteikumiem. Iespējams arī nomāt tenisa inventāru.
Kortu atjaunošanas iniciatori ir tenisa spēles entuziasti Smiltenē. Viņi dibināja tenisa klubu un ziedoja naudu laukumu labiekārtošanai. Sākotnējā iecere būvēt jaunus kortus ar smalki drupinātu ķieģeļu segumu Smiltenes Jaunajā parkā izrādījās pārāk dārga. Šāda projekta īstenošana izmaksātu gandrīz 50 tūkstošus latu.
Līdz šim smiltenieši vasarā spēlēt tenisu brauca uz Cēsīm, bet ziemā — uz Priekuļiem. “Tas nozīmē laika patēriņu un liekas izmaksas. Turklāt laukumā tenisu spēlēt var tikai divi, bet Cēsīs ir daudz spēlētāju,” vēlmi pēc kortiem Smiltenē motivē vietējā tenisa kluba biedrs uzņēmējs Aigars Ūdris. Kortu atklāšanā viņš tenisa kluba vārdā G. Marksam uzdāvināja kausu, pateicoties par radīto iespēju Smiltenē spēlēt tenisu. “Idejas bija visiem, bet Guntars tās salika kopā un lielākoties visu šo procesu arī vadīja. Bez viņa uzņēmības te nekas tāds nebūtu,” atzīst A. Ūdris.
Uz kortu atklāšanu ieradās arī Cēsu tenisa kluba iepriekšējais vadītājs Valdis Lībietis ar saviem audzēkņiem, godalgotu vietu ieguvējiem Latvijas čempionātos. Viņi jaunajos kortos rādīja tenisa spēles paraugdemonstrējumus.
V. Lībietis ir arī Cēsu tenisa kortu īpašnieks un Latvijas Tenisa federācijas izglītības komisijas priekšsēdētājs. “Manā skatījumā uzcelt tenisa kortu ir tas pats, kas uzcelt baznīcu. Tā ir ļoti liela investīcija ne tikai veselībā, bet arī domāšanā. Teniss ir šahs kustībā, un mēs zinām, cik inteliģenta spēle ir šahs. Manā skatījumā teniss ir sporta inteliģence,” prieku par tenisa bāzes veidošanu Smiltenē “Ziemeļlatvijai” pauda V. Lībietis.
Šobrīd Vidzemē viņš nosauc trīs tenisa klubus: Cēsīs, Valmierā un Smiltenē. Visilgāk — no 1997. gada — pastāv Cēsu tenisa klubs. “Diemžēl teniss nav masveidīgs sporta veids,” atzīst V. Lībietis. “Mūsu klubā ir 46 vīrieši, 15 sieviešu un 20 bērnu. Pavisam Cēsīs tenisu spēlē aptuveni 110 cilvēku.”
“Pagaidām teniss Smiltenē vēl nav pats populārākais sporta veids. Taču ar laiku tas attīstīsies, un spēlētāju būs arvien vairāk,” cer G. Markss. Tenisa spēlē nav vecuma ierobežojumu, un to var sākt mācīties arī cilvēki pusmūžā.
Kortu atklāšanu vēroja vairāki tuvumā esošie jaunieši, arī riteņbraucējs Jānis Rezins juniors. “Daži pazīstami cilvēki spēlē tenisu, bet pašam tādas domas nav. Ja patiktu teniss, tad četri lati par pusotru stundu nebūtu dārgi,” viņš domā.
