Vijciemiete Gunita Beikmane ir mācīta pavāre, pēc profesijas mājturības skolotāja.
Vijciemiete Gunita Beikmane ir mācīta pavāre, pēc profesijas mājturības skolotāja. Tiesa, šajā amatā viņa ne dienu nav strādājusi, jo pēc Jelgavas Lauksaimniecības universitātes beigšanas vienīgais piedāvājums bija strādāt Variņu pagastā. Tas atrodas pārlieku tālu no Gunitas dzīvesvietas.
“Pašlaik savas pavāra zināšanas veltu ģimenes labsajūtai — gatavoju ēdienu vīram, trijiem bērniem un sev. Man vistuvākās ir kārumlietas — kūku cepšana, jo īpaši ar augļiem. Visaktīvākā cepšana notiek rabarberu un ābolu laikā, tomēr izmantojami arī visi citi augļi un ogas,” stāsta G. Beikmane.
Ģimenē ēd daudz dārzeņu
Jautāta, vai tiešām ģimenē maltītes lielākoties ir deserta ēdieni, Gunita pasmaida un teic, ka tā nebūt nav. Vīrs Ilmārs katru dienu strādā smagu fizisku darbu, tāpēc bez gaļas neiztikt. To gatavo katru dienu, parasti tradicionālās latviešu maltītes: karbonādes, kotletes, gaļas un dārzeņu sautējumus un citus vīrieša organismu spēcinošus ēdienus. Ēdienkartē neiztrūkstošas ir arī zupas. Vasarā Beikmaņu ģimenē ir iecienīta aukstā zupa. Svētku reizēs nekad neiztiek bez dārzeņu rasola. Bērni to ir īpaši iecienījuši. Mazā Sandija piebilst, ka ļoti garšojot arī kārtainie salāti. Tas nozīmē, ka kārtās liek dažādus sasmalcinātus dārzeņus un konservētus zaļos zirņus, tos pārlej ar majonēzi, bet augšējo kārtu noklāj ar kartupeļu čipsiem. Ēšanas kaifs esot čipsu kraukšķēšana mutē, turklāt ar šādu ēdienu bērni labprātīgi uzņem organismam nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, kas ir tikai svaigos dārzeņos.
Maz cukura un daudz vitamīnu
Ģimenē ļoti iecienīti ir dārzeņu salāti. Gunita izmanto visu, kas šobrīd ir dārzā, — gurķus, tomātus, redīsus, puķkāpostus, sīpolus un garšaugus. Visu smalki sagriež, uzber sāli, pārlej ar eļļu un skābina ar citrona sulu, citronskābi vai etiķi, kā nu kuram tīk. Šiem salātiem var pievienot papriku un citus dārzeņus.
Beikmaņu ģimenē lielu vērību velta arī ziemas krājuma sagatavošanai. “Agrāk visu vārījām ar lielu cukura daudzumu, gluži kā to darīja mūsu vecmāmiņas. Tagad vairāk domājam par vitamīnu saglabāšanu. Daudz ogu liekam saldētavā. Daļu sablenderējam ar nelielu cukura daudzumu un plastmasas trauciņos glabājam saldētavā,” stāsta G. Beikmane. Arī gurķi ziemai tiek gatavoti ar jaunākām tehnoloģijām nekā agrāk. Tos ieliek karstā marinādē un, tiklīdz gurķi sāk mainīt krāsu, izņem, ieliek burkās, uzlej virsū karsto marinādi un aizvāko. Nekādas pasterizēšanas.
Paspēja ielēkt pēdējā vagonā
Gunitas interese par kulināriju sākās mācību laikā Smiltenes lauksaimniecības tehnikuma Mājturības nodaļā. Tur bija jādarina gan tautastērps, gan jāiegūst pavāra profesija. Tolaik pēc tehnikuma beigšanas audzēkņiem bija iespēja bez eksāmeniem iestāties Jelgavas Lauksaimniecības universitātes 2. kursā. “Ielēcu pēdējā vagonā, jo drīz vien Mājturības nodaļu Smiltenes tehnikumā likvidēja,” atceras saimniece.
Viņa strādā par grāmatvedi uzņēmumā “Madara” Smiltenē, bet tagad atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un auklē deviņus mēnešus veco Aleksi.
Gunita “Ziemeļlatvijā” sestdienās allaž izlasa receptes. Vienkāršākās, kurās nav nepieciešamas dažādas eksotiskas lietas un kuras neizmaksā dārgi, viņa izgriež vai pieraksta īpašā kladē. Tajā ir sadaļas dārzeņu ēdieniem, salātiem, kūkām un tā joprojām. Gunita dažkārt ieskatās arī portālā www.saimniece.lv.
Jautāta par attieksmi pret “Ziemeļlatviju”, Gunita atbild, ka tā ir visnotaļ pozitīva. Viņa vispirms laikrakstu izšķirsta, meklējot kādu pazīstamu seju, un pēc tam izlasa visu, kas konkrētajā avīzes numurā interesē.
***
Pīrāgs ar rabarberu pildījumu
Mīklai vajadzīgs: divas glāzes izsijātu kviešu miltu, divas tējkarotes cepamā pulvera, viena paciņa sviesta vai margarīna, viena ēdamkarote cukura, ceturtdaļtējkarote sāls un divas ēdamkarotes auksta ūdens. Pildījumam: trīs glāzes sagrieztu rabarberu, 250 gramu cukura, trīs ēdamkarotes kviešu miltu un divas ēdamkarotes sviesta vai margarīna.
Lielā traukā samaisa miltus, cepamo pulveri, cukuru un sāli. Šim maisījumam pievieno sviestu un ar nazi sakapā. Mīca ar rokām, līdz izzūd kunkuļi un sviests ir samaisījies ar miltiem. Pēc tam pievieno divas ēdamkarotes auksta ūdens. Ja nepieciešams, pievieno vēl, samīca kamolā un apvārta miltos. Mīklu sadala divās daļās, turklāt vienai jābūt nedaudz lielākai. Lielākā izmantojama pīrāga apakšējai kārtai. To izveltnē apmēram trīs milimetru biezumā un par pieciem centimetriem lielāku nekā cepamā veidne. Mīklu rūpīgi uzliek uz pannas, cenšoties nesaplēst.
Pildījumam samaisa rabarberus, cukuru un miltus. Uz pīrāga apakšējās kārtas liek pildījumu, to aplej ar izkausētu sviestu. Atlikušo mīklas daļu sagriež sloksnītēs, uzliek pildījumam, sakrustojot pa diagonāli. Sloksnīšu galus salipina ar pīrāga apakšējo mīklas kārtu. Cep cepeškrāsnī 10 minūtes 205 grādu temperatūrā, pēc tam — 20 minūtes 190 grādos.
Šajā receptē rabarberu vietā var izmantot arī dažādus svaigus augļus un ogas (mellenes, zemenes, avenes, ķiršus, persikus, plūmes, bumbierus vai ābolus).
Gaļas un dārzeņu sacepums
Sautējamā traukā (pīlē) pirmajā kārtā liek žāvētas cauraugušas gaļas šķēlītes, nākamajā kārtā kartupeļu šķēles, pēc tam svaigas gaļas šķēlītes. To pārkaisa ar sāli un citām garšvielām. Virsū liek tomātu un sīpolu kārtu, pēc tam atkal kartupeļus, gaļu un tā joprojām. Secībai nav īpašas nozīmes. Var pievienot arī sēnes. To visu pārlej ar krējumu un tomātu mērci, pārkaisa ar sarīvētu sieru un uzbirdina sasmalcinātus garšaugus. Ja nav gaļas, var izmantot arī desu. Liek cepeškrāsnī un cep, līdz gatavs. Lielisks ēdiens fiziska darba darītājiem.
