Ilgstošā sausuma dēļ upēs un ezeros strauji samazinās ūdens līmenis, bet krastmalas sāk aizaugt ar ūdenszālēm.
Ilgstošā sausuma dēļ upēs un ezeros strauji samazinās ūdens līmenis, bet krastmalas sāk aizaugt ar ūdenszālēm.
Laukos vairāki dīķi jau tikpat kā izžuvuši, daudzās sētās akās ir izbeidzies ūdens.
Valkas pagasta “Krastiņu” māju saimniece Valda Lārmane stāsta, ka Gauja, kas plūst caur saimniecību, dažās vietās no straujas upes kļuvusi par nelielu upīti. “Tā ir kļuvusi gluži sekla. Vairākviet ir atklājušās krastmalas, kas agrāk atradās zem ūdens. Arī Gaujas pļavās zāle ir galīgi izkaltusi. Liellopiem esam spiesti dot sienu. Arī akā ūdens beidzies. Mans vīrs Tālis ik gadu pieraksta, cik liels katrā gadalaikā ir ūdens līmenis Gaujā. Viņš konstatējis, ka tik sekla Gauja sen nav bijusi,” stāsta V. Lārmane.
Arī viņa novērojusi, ka krastmalas vairākviet sākušas aizaugt. “Vecās Gaujas galā arī agrāk bija daudz zāļu, bet tagad no tām jau izveidojusies saliņa,” saka V. Lārmane.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras novērojumiem, salīdzinājumā ar mēneša normu jūlija trešās dekādes sākumā Gaujā ūdens līmenis samazinājies trīs reizes.
Straujš ūdens līmeņa kritums konstatēts arī citās Latvijas upēs.
Tāpat kā Gaujā, arī Aiviekstē un Ventā tas kļuvis trīs reizes mazāks. Savukārt Lielupē tas samazinājies pat piecas reizes.
Ūdens krišanās veicina ūdensteču aizaugšanu. Augi parādījušies pie krastiem, bet citviet tie aug pa visu ūdensteces šķērsgriezumu. Vismazākā ūdens plūsma pašlaik ir Mūsā pie Bauskas, Lielupē pie Mežotnes un Abavā pie Rendas.
Tuvākajās dienās meteorologi neparedz lietu, tādēļ gaidāms, ka arī nākamajā nedēļā upēs un ezeros saglabāsies zems ūdens līmenis.
