“Dzintari” ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, kura pagājušajā nedēļā pārbaudes un ikgadējās sertifikācijas laikā saņēma novērtējumu — perspektīva saimniecība.
“Dzintari” ir sertificēta bioloģiskā saimniecība, kura pagājušajā nedēļā pārbaudes un ikgadējās sertifikācijas laikā saņēma novērtējumu — perspektīva saimniecība. Ikviens šajā saimniecībā ražotais produkts atbilst mājas skaistajam nosaukumam — tas ir kā dzintars: vietējais, tīrs un īpašs.
“Dzintaros” dzīvo un prasmīgi strādā trīs paaudzes. “Esmu laimīga, ka man ir tāda ģimene,” teic Ludmila Kūmiņa. Viņas dēls Igors atzīst, ka šis gads “Dzintaros” ir sapņu piepildīšanas gads, uz kuru iets ilgstoši. Stipra dzimta, strādīgums un paļāvība uz savējiem ir visas “Dzintaru” saimes sapņu piepildīšanas pamats.
Katram savi pienākumi
Pirms 16 gadiem Juris un viņa ģimene bija rīdzinieki. Bieži vien brīvdienas Juris ar Rīgas paraugtipogrāfijas mednieku kolektīvu pavadīja Kārķos. Tur viņš noskatīja un izlēma pirkt māju.
“Atnākot uz “Dzintariem”, nepratu slaukt govis un nevarēju iedomāties, ka mums būs tik liela saimniecība. Pašlaik mēs bioloģiski apsaimniekojam 32 hektārus lauksaimniecībā izmantojams zemes, mums ir upeņu un plūmju stādījumi, 60 cūku, tajā skaitā 10 šķirnes sivēnmātes, 8 govis, 5 jaunlopi, 40 bišu saimes,” stāsta Ludmila.
Lai to visu apkoptu, katram ir savi pienākumi. Daudzu ideju autore, jaunākās informācijas sarūpētāja, galvenā saražotās produkcijas pārstrādātāja, govju slaucēja un cūku barotāja ir Ludmila. Šajā mājā pirmais mostas Igors, lai nodotu pienu savācējam un izmazgātu piena traukus. Šo darbu viņš citiem neuztic. Igors ir arī atbildīgs par bišu dravu, vada būvniecības darbus, tīra kūtis. Ludmilas un Jura dēls Artūrs, kurš šoruden mācīsies Valkas vidusskolas 12. klasē, visu brīvo laiku velta darbam vecāku saimniecībā. Viņa lielākais veikums ir galdniecības un būvniecības darbi vecākā brāļa Igora vadībā.
“Ja puikas ko izdomā, varu paļauties, nekad iesākto neatstās pusceļā. Kādreiz liekas, ka viņi aizsāk par daudz lielu darba apjomu, bet pēc tam izrādās, ka viņiem bijusi taisnība. Kopš mūsu ģimenē ir vedekla Tatjana, viņa visiem gatavo ēdienu, man atliek laika citiem darbiem. Juris mums ir sagādnieks un produkcijas realizētājs. Viņam šis darbs padodas vislabāk, ” stāsta Ludmila.
Šobrīd “Dzintaros” visaktuālākie darbi ir medus sviešana un upeņu sīrupa gatavošana, tajos iesaistīta visa saime. Visu šo ekoloģiski tīro produktu degustators, saimes prieks un acuraugs ir mazais Maksims. “Bioprodukts!” joko Igors.
Prasmīgi izmanto projektu iespējas
“Mēs jau agrāk bijām plānojuši un domājuši par kūts un pārstrādes ceha būvniecību. Eiropas projekti pasteidzināja un patiesi palīdz sakārtot saimniecību atbilstoši prasībām, lai arī reizumis tās prasības ir pārspīlētas un projektu īstenošanas termiņi ļoti īsi. Gada laikā esam izmantojuši trīs projektu iespējas. Projektā “ES standartu sasniegšana” saņēmām 25000 eiro. Tā ietvaros uzcēlām jaunu cūku kūti, veicām govju kūts pārbūvi un piena mājas izbūvi, iegādājāmies piena dzesētāju un jaunu slaukšanas iekārtu. Kūts ir gaiša, skaista, ar plastikāta logiem. Vetārinārārsts, aicināts uz kafiju, atbildēja, lai nesot to uz kūti, jo viņam tur ļoti patīkot. Ļoti labs ir arī naturālās saimniecības pārstrukturizācijas projekts. Tas paredz piecus gadus 1000 eiro palīdzību, kas jāizmanto atbilstoši tāmei. Šā projekta ietvaros mēs šovasar nopirkām elektrisko medus sviedi,” stāsta Ludmila. “Ar jauno sviedi strādāt ir bauda. Tā ir arī liela laika ekonomija,” priecājas Igors. Juris atzīst, ka pēdējos gados visi saimniecības ienākumi ir novirzīti attīstībai. Par pagājušā gada platību maksājumiem šovasar izbūvēts pārstrādes cehs vecajā saimniecības ēkā un skaista fasēšanas telpa stikla verandā. “Ja ģimenē visi nebūtu tik saprotoši un vienoti kopīgam attīstības mērķim, mēs nevarētu tik daudz izdarīt. Bieži vien katrs savus personīgos pirkumus atliek uz tālāku laiku. Artūrs un, protams, ikviens no mums vēlas, lai būtu labāka mašīna. Joprojām braucam ar vecu žiguli. Es saku: “Dēliņ, pacieties! Vērtīgāk šobrīd naudu ieguldīt ēkās, lopos, lai pēc tam tas nestu peļņu un nevienam nebūtu jābrauc uz Īriju.” Domājam arī, lai mājās visi justos labi. Esam ievilkuši centrālo apkuri, ielikuši jaunus logus, visu laiku mums ir karstais ūdens. Tās ir lietas, kas nav visās lauku mājās,” teic Juris.
“Dzintaru” saime neapstājas pie sasniegtā. Viņiem jau aizsākts darbs pie jauna projekta par ūdensapgādi un padomā vēl vairāki citi projekti. Šobrīd Ludmila un Igors kursos apgūst biznesa plāna sastādīšanas pamatus un jau ir uzrakstījuši biznesa plānus, kas septembrī būs jāaizstāv, lai iegūtu sertifikātu.
Jaunajā cehā top vērtīga produkcija
“Dzintaros” ražotā produkcija ir daudzveidīga, ekoloģiski tīra un veselīga. Šobrīd saimniecība var piedāvāt ļoti daudz bioloģisku produktu: gaļu, pienu, medu, ziedputekšņus, upeņu sīrupu, ābolu sulu, tomātus, marinētus gurķus. Ja būs sēņu gads, tad arī marinētas sēnes. Turklāt viņi pārdod arī sivēnus. Tuvākajā laikā iecerēts fasēt ogas vakuumpakās un gatavot šūnas, lai tās varētu iegādāties bioloģiskās saimniecības, kas nodarbojas ar biškopību. Vienīgā problēma, ka šobrīd samaksa par tik vērtīgu produkciju ir tāda pati kā par to, kurai pielietotas ķīmikālijas. “Šobrīd likums atļauj produkciju pārdot mājās, taču tiklīdz gribam to pārdot veikaliem vai kaut kur citur, tā ir dažādi ierobežojumi, piemēram, lopiem jābūt kautiem speciālā bioloģiskām saimniecībām paredzētā kautuvē. Mums tuvākā šāda kautuve ir Cēsīs. Ceļa izdevumi ir tik lieli, ka neatmaksājas uz turieni vest,” skaidro Ludmila. “Dzintaru” produkcijai pamazām ir izveidojies savs klientu loks — pārsvarā pusmūža cilvēki, kā arī dažkārt situēti cilvēki, kuri uzskata, ka ir vērts bērniem pirkt veselīgu pārtiku.
“Dzintaru” saime uzskata, ka dzīvot laukos nav garlaicīgi. “Man patīk, ka esam vieni meža ielokā, tuvumā nav kaimiņu, jo tad droši vien daļa no dārgā laika paietu nelietderīgi pļāpājot,” smej Ludmila. Tatjana atzīst, ka visi bieži vien ir miega badā, bet priecīgi par paveikto. “Dzintaros” pirmais līdz ar sauli mostas Igors, lai sagaidītu piena vedēju, pēc tam Ludmila, lai savai mīļajai saimei savārītu rīta kafiju un visi kopā sāktu kārtējo darba cēlienu. Slodze un dažkārt nogurums ir liels.
“Ziemā dzīves ritms mums ir nedaudz mierīgāks, bet, kad tuvojas pavasaris, tad gaidām, domājam un sapņojam, kā visi atkal kā bites lidosim,” atzīst Ludmila, kurai nekad netrūkst iedvesmas jauniem projektiem un idejām, lai dzīve “Dzintaros” ar katru dienu kļūtu skaistāka un interesantāka.
