Līdz vasaras nogalei jaunu, pastiprinātu grants segumu iegūs gandrīz četrus kilometrus garš posms valsts 2. šķiras autoceļā Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe.
Līdz vasaras nogalei jaunu, pastiprinātu grants segumu iegūs gandrīz četrus kilometrus garš posms valsts 2. šķiras autoceļā Cirgaļi – Palsmane – Ūdrupe.
Ceļa posms atrodas Palsmanes un Variņu pagastā. Kopš 15. jūnija tur strādā valsts akciju sabiedrības (VAS) “Latvijas autoceļu uzturētājs” filiāles “Vidzemes ceļi” Smiltenes ceļu rajons. Tas ir Smiltenes 7. ceļu pārvaldes jaunais nosaukums.
“Rokam grāvjus, vedam virsū granti,” objektā veicamos darbus nosauc Smiltenes ceļu rajona meistars Aldis Krūmiņš.
Remontējamā ceļa posma malās tiek rakti grāvji, lai no ceļa virsmas novadītu liekos ūdeņus. 10 centimetru augstumā tiek pastiprināts grants segums. “Bedres ar laiku veidosies tāpat, taču segumu varēs vieglāk planēt. Ceļš būs vieglāk kopjams un uzturams. Ceram, ka arī tā saucamā trepe neveidosies tik ātri. Ceļam tiek uzvests kvalitatīvs materiāls,” skaidro Smiltenes ceļu rajona direktors Edgars Salmanis.
Līdz šim lielākās problēmas autovadītājiem radās pavasaros un rudeņos, kad ceļš posmā no Palsmanes līdz Variņiem dažviet uzrūga. Velēnu apaugums un nepareizs šķērsprofils neļāva ūdenim aizplūst projām. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka uz ceļa bieži veidojās izskalojumi.
Objekta pasūtītājs ir VAS “Latvijas valsts ceļi”. Darbu kopējās izmaksas trīs kilometrus un 740 metru garā grants ceļa posmā ir gandrīz 100 tūkstoši latu. Darbus objektā vada ceļu uzturēšanas iecirkņa darbu vadītājs Einārs Jančevskis. Tie jāpabeidz līdz 31. augustam.
Arī pēc nosaukuma maiņas Smiltenes ceļu rajona galvenā funkcija ir valsts autoceļu uzturēšana. Uzņēmuma nosaukums mainījās pēc reorganizācijas, kad vienā uzņēmumā VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” apvienojās četras valsts akciju sabiedrības: “Vidzemes ceļi”, “Kurzemes ceļi”, “Latgales ceļi” un “Centra reģiona ceļi”.
“Darām visu to pašu, ko iepriekš. Spēkā ir esošie līgumi. Izmaiņas pārsvarā skārušas akciju sabiedrības pārvaldīšanu. Vairs nav četru valžu un četru padomju, bet ir viena valde un viena padome. Jaunums ir arī centralizētā grāmatvedības uzskaite,” skaidro E. Salmanis.
Lielākas izmaiņas valsts ceļu uzturētājus varētu skart ar 2007. gadu, kad spēkā stāsies jauna objektu izsoļu, konkursu un kvotu kārtība. “Ja līdz šim izsolīja četras kvotas — katram Latvijas reģionam savu —, tad ar 2007. gadu to būs vairāk, Vidzemē vien — trīs. Madonas un Cēsu rajons būs viens bloks, Gulbenes un Alūksnes rajons — otrs, bet Valmieras, Valkas un Limbažu rajons veidos trešo bloku. Pašlaik grūti pateikt, ko iegūsim un ko zaudēsim, un vai Latvijā ienāks arī ceļu uzturētāji un būvētāji no Eiropas. Atļauts tas būs, jo izsoles būs starptautiskas,” skaidro E. Salmanis.
Ceļinieki cer, ka valdība pildīs solījumus un jau šogad sāks palielināt finansējumu ceļu uzturēšanai un remontam. Pagaidām tas nav izdarīts. Tomēr arī šogad Smiltenes ceļu rajons plāno apgrozījumu — ne mazāku par vienu miljonu latu.
Šogad Smiltenes ceļu rajons papildinājis tehnikas bāzi. Ir iegādāts mazlietots, jaudīgs “Volvo” iekrāvējs. Drīz no Somijas, “SISU” autorūpnīcas, Smiltenes ceļu uzturētāji saņems pilnīgi jaunu ceļu uzturēšanas mašīnu – kaisītāju ar visu aprīkojumu.
Jaunu kvalifikāciju šogad ieguvuši uzņēmuma darbinieki Aldis Krūmiņš, Dainis Nīmants un Juris Šteinbergs. Pēc neklātienes mācībām Rīgas Celtniecības koledžā viņi ir diplomēti būvtehniķi.
Ceļu uzturētāji ir gatavi strādāt un cer, ka arī Latvijas rajonu brūkošo ceļu remontos ar laiku tiks ieguldīta pašu valsts un Eiropas Savienības nauda, par kuru pašlaik tiek remontēti un labiekārtoti pārsvarā Rīgas reģiona ceļi.
