Ilgstošais sausums un karstais laiks ir radījis ievērojamus zaudējumus graudu audzētājiem.
Ilgstošais sausums un karstais laiks ir radījis ievērojamus zaudējumus graudu audzētājiem. Vairākiem zemniekiem daļa sējumu ir izkaltusi un savītušie graudi no vārpām izbiruši.
Palsmanes pagasta zemnieku saimniecības “Alkšņupi – Gravas” īpašnieks Jānis Stāvausis paredz, ka viņš šoruden iegūs apmēram par 30 procentiem mazāku graudu iekūlumu kā plānojis. “Visvairāk karstums kaitējis vasarājiem. Arī rudzi ir cietuši no sausuma, bet ziemāju platībās zaudējumi nav tik lieli. Savukārt vasaras miežu raža būs neliela. Rēķinu, ka apmēram divos hektāros vārpas ir pilnīgi nokaltušas,” stāsta J. Stāvausis.
Pagaidām zemniekiem valdība nesola arī kompensāciju par izkaltušajām platībām. “Līdz šim neviens neko nav solījis. Acīmredzot mūs piemeklējušais karstums Eiropas Savienībai nešķiet pārlieku liels kaitējums, lai domātu par palīdzību, bet jau tagad redzam, ka zemniekiem saule būs sagādājusi reālus zaudējumus,” apliecina J. Stāvausis.
Ērģemes pagasta zemnieks Mārtiņš Kreilis stāsta, ka sējumos izkaltuši atsevišķi laukumi.
“Raža, šķiet, salīdzinājumā ar iecerēto vākumu būs stipri vidēja. Ja saskaita visas izkaltušās vietas, tad zaudējumi paredzami diezgan lieli,” saka M. Kreilis.
Trikātas pagasta zemnieka Riharda Circeņa saimniecības “Irbītes” agronoms Vilnis Līcītis informē, ka tikai pēc nedēļas varēs noteikt, cik lielu kaitējumu sausums nodarījis sējumiem. “Jācer, ka uzlīs un viss būs labi. Cerību nekad nevajag zaudēt,” norāda V. Līcītis.
Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības “Rožkalni” īpašnieks Ivars Ādamsons stāsta, ka šogad daba graudu platībām radījusi divkāršus zaudējumus. “Vispirms man vairāk nekā trešdaļa no iesētajiem vasaras rapšiem un miežiem izsala, tādēļ vēlāk šajās platībās vajadzēja sēt vēlreiz. Tagad iesēto posta karstums. Rapši ir gluži niecīgi, miežiem nav vajadzīgās tilpuma masas. Ielejās, kur pavasarī mitrums turējās visilgāk, graudi vēl ir gluži normāli, bet pakalnos vārpas ir nokaltušas un graudi izžuvuši,” stāsta I. Ādamsons.
Viņš paredz, ka graudu audzētāju nedienas drīz vien nelabvēlīgi ietekmēs arī lopkopības produkciju. “Govju turētāji jau tagad žēlojas par kvalitatīvas zāles trūkumu, tagad tam var pievienoties arī graudu deficīts. Situācija nav tā pati labākā,” secina I. Ādamsons.
Ērģemes pagasta zemnieku saimniecības “Dālderi” saimniece Vija Poga stāsta, ka precīzāk sausuma ietekmi uz iesēto varētu raksturot pats saimniecības īpašnieks Jānis, bet pašlaik viņš izbraucis. Arī viņa cer, ka daba kļūs pielaidīgāka un ļaus izaudzēt labus graudus.
Saimniecībā lauku darbos aktīvs palīgs ir saimnieku mazdēls Elgars Mežulis. Viņš atzīst, ka lopbarības gatavošanā un graudu ražas novākšanā kopā ar vecvecākiem strādā jau vairākas sezonas. “Tomēr tik karstu vasaru un to, ka vārpās graudi var izžūt, piedzīvoju pirmo reizi,” atklāj Elgars. Puisis apliecina, ka iesētie graudi izauguši gluži labi, bet, ja sausums turpināšoties, būs grūti paredzēt, cik daudz varēs novākt.
Graudu audzētājiem zaudējumi radušies visā valstī. Lielāko pārstrādes uzņēmumu vadītāji pieļauj, ka rudenī un ziemā graudu trūkuma dēļ maize kļūs vismaz par 10 procentiem dārgāka.
