Rudens darbiZvana telefons,Klusi rudens pienācis,Paraugos pa logu –Ārā lapkritis.Laiks vērt kastaņuUn ozolzīļu krelles,Meklēt skaistākāsKļavu lapas,Izbrist pelēkāsŪdens peļķes.Laiks nest pagrabāĀbolu kastes,Satikt pirmo salnuUn pārlasīt jaunoKartupeļu kalnu.Laiks sakārtotDomu plauktusUn izšķirot Atmiņu graudus,Atstājot to, kas patiess,Īsts un pamatīgs,Bet jāaizslauka viss,Kas bijis sliktsVai nederīgs,Lai pienākotŠim rudenim,Mums būtu tikaiMierīgs prāts,Gaišs noskaņojums,Skaidras domas,Un varam teikt –Labs darbs,Kas padarīts!
* * *
Vārdi kā gājputni Paceļas spārnos Un drīz aiz pamales zūd. Vairs tikai atbalss Sacīto atkārto, Tad arī tā prom mūk. Kas paliek? Atmiņas. Paliek gaisma, Ko vārdi paspēja dot. Tas ir daudz vairāk Par sacīto, Vairāk par vārdiem. Tas paliek. Un neaizlido.
