Šogad mūspusē katras nākamās vilku medības beidzas ar aizvien lielāku medījumu.
Pašlaik rekordu ir sasnieguši tie mednieki, kuri pagājušajā sestdienā piedalījās vilku medībās Sedas purvā un nomedīja septiņus pelēčus.
Vilkus lenc vairāk nekā 100 medniekuMedības notika medību iecirkņa “Ūdensrozes”, kā arī “Latvijas valsts mežu” un Strenču medību kolektīva teritorijā un tajās piedalījās 109 mednieki no kolektīviem bijušā Valkas rajona teritorijā, kā arī no Valmieras puses. Mednieku biedrības “Jērcēni” mednieks Jānis Ence stāsta, ka patiesībā gatavošanās uz vilku lenkšanu sākusies jau nedēļu iepriekš. “Tūlīt pēc pelēču medībām Kārķu mežos tie, kuri prot piegaudot vilkus, atdarināja šo zvēru gaudošanu Sedas purvā, un plēsoņas vairākus vakarus atsaucās. Jau nolēmām, ka medības rīkosim ceturtdien, bet torīt vilki nez kādēļ piegaudotājam neatsaucās, tādēļ tās pārcēlām uz sestdienu. Piektdienas vakarā vilki atkal mums atsaucās un nākamajā dienā sapulcējāmies Sedas stadionā, lai dotos uz purvu. Medības vadīja Ivars Ziemulis no Strenču kolektīva kopā ar vairākiem palīgiem, jo vienam cilvēkam bija grūti koordinēt medības tik lielam mednieku pulkam. Ieņēmām pozīcijas abās Sedas upes malās. Plēsoņas tika dzīti apmēram 500 hektāru platībā. Rezultāts iepriecināja – nomedījām piecas kuces un divus vilkus,” stāsta J. Ence.Kaut arī medījums bija visai iespaidīgs, dažiem pelēčiem tomēr izdevās izglābties. Pēc mednieku domām, plēsoņu ģimene bijusi krietni lielāka, jo piegaudotāji uzskatījuši, ka barā ir gan šogad, gan pērn dzimušie vilki, arī vecāki. Plēsoņu atrašanās vietu ar piegaudošanu centās noteikt Vilnis Sīmanis, Ziedonis Liepiņš un Aigars Ancveriņš. Šajā reizē veiksmīgākie mednieki bija Oskars Kalniņš un Agris Grosbergs no Grundzāles kolektīva, Linards Kaska no Strenčiem, Aldis Raiskums no Launkalnes kolektīva, Didzis Liepiņš no Lizdēniem, Agnis Bezdelīga no Birzuļiem un Gints Žeigurs no kolektīva “Gaustrumi.”
Tik daudz vilku ilgi nav bijisJ. Ence piebilst, ka par vilku esamību Sedas purvā vietējie mednieki jau sen zinājuši, taču pēdējās ziemas ar dziļo sniegu neļāva mežā visur, kur iespējams, piekļūt. Šogad salīdzinoši sausā vasara radīja iespēju iebraukt vietās, kur agrāk to nevarēja.“Tādēļ arī šogad vilki dabūja trūkties. Laika gaitā mežs bija izmainījies. Iepriekšējā dienā izstaigājām teritoriju un izspriedām, kurās vietās medniekiem labāk stāvēt. Visu izplānojām un esam gandarīti par panākumiem,” saka J. Ence.Pēc Meža dienesta darbinieku novērojuma, šogad vilku mežos ir īpaši daudz. Tam piekrīt arī J. Ence. “Es domāju, ka tam iemesls ir pēdējās divas salīdzinoši bargās ziemas, kad medniekiem bija sarežģīti piekļūt vietām, kur mājo vilki, savukārt pelēčiem bija diezgan viegli iegūt barību, jo stirnām bija grūti pārvietoties pa sniegu,” skaidro mednieks. Pārlieku liels pelēču skaits apdraud mājdzīvniekus, tādēļ mednieki cenšas šos draudus mazināt.
