* * *
Zvaigzne paklupa, Nenoturējās Un krita. Pār debesi pārvilkās Gara un mirdzoša Svītra. Gluži kā rieva sejā – No bēdām, raizēm Vai smaida? Kas būs tālāk? Mirdzošā svītra Pazuda, Bet kas zvaigzni Pēc kritiena Gaida?
– Vajadzēja skatīties, Kur liek kāju, – Mēness noburkšķēja Un devās gulēt Uz māju.
* * * Uguns dejo, Uguns dzied – Durtiņas ciet neveriet! Skatieties, Cik skaista es – Zelta tērps un mežģīnes! Manai dziesmai piebalso Skurstenī vējš. Dzirdat to? Siltums krāsnij, Acīm prieks. Durtiņas ciet neveriet!
Smaida Maskina
Rudens
Jauks šorīt rīts, kad saule debess jumā savus skūpstus sniedz. Un dzērves, gulbji savu dziesmu izkliedz prom lidojot. Jauks šorīt rīts, Kad redzams jau dzeltenās lapas no kokiem prom plīvojot. Un rasā samērcis kājas, rudens iet dārzā ābolus purināt. Un ziedošās krizantēmas uzrunāt…
