Sestdienas naktī – savā brīvdienā, kad labprāt būtu devusies pie miera, kāpu mašīnā un braucu uz balli Bilskas pagasta Mēros. Kleita, augstpapēžu kurpes palika mājās, fotoaparātu gan paņēmu, jo šim braucienam nav nekādas saistības ar izklaidi, bet ar darbu. Pirms kāda laika, intervējot grupu ”Kreisais pagrieziens” par viņu jauniedibināto tradīciju – mūzikas festivālu rīkošanu, saņēmu uzaicinājumu uz šo pasākumu “Ziemeļlatvijas” žurnāliste, nevis Smiltenes iedzīvotāja Santa Sinka. Balle sākās pulksten 22, taču kā pastāstīja kolēģe pēc savas pieredzes (februārī atspoguļoja “Kreisā pagrieziena” otrā albuma prezentācijas pasākumu Mēros), uz pašu sākumu nav vērts braukt, jo tad cilvēki vēl nav sanākuši. Ierados īsi pēc pusnakts. Īsi vēl piebildīšu, pirms tam dzirdētie nostāsti par Mēru ballēm ļāva secināt, ka tur tās ir ļoti iecienītas ne tikai no vietējiem, bet arī apkārtējo novadu iedzīvotāju puses. Tuvojoties tautas namam, sapratu, cilvēku tur tiešām ir daudz. Jau ārpusē bariņi ar jauniešiem. Ieejot zālē, tur vēl vairāk cilvēku. Vakarā gaitā, vērojot ballētājus un izbaudot pašmāju grupu sniegumu, sapratu, kāpēc mēdz teikt, ka Mēros ir visforšākās balles novadā. Patiess prieks par muzikantiem, viņiem patiesi sanāk labi. Pie tādas mūzikas var izdancoties visu nakti, taču ir vēl kāds novērojums. Tikpat netraucēti un atklāti var darīt vēl ko, tiesa, ārpus tautas nama – brīvi lietot alkoholiskos dzērienus un neiespringt. It kā visi to zina, tajā pašā laikā neviens “neredz”. Tāds retorisks jautājums, vai tā ir pievienotā vērtība šīm ballēm?
