Vairākas Eiropas meteoroloģiskās aģentūras publiskojušas prognozes, ka gaidāmā ziema Eiropā būs bargākā pēdējos 100 gados.
“Ziemeļlatvija” internetā atrada meteorologu ziņojumus, kuros gadsimta niknākā ziema bija paredzēta jau pērn. 2012. gada rudenī Lielbritānijas meteorologi brīdināja, ka gaidāmajā ziemā sals būs stiprākais pēdējos 100 gados, bet Krievijā paredzēja, ka ziema būs bargākā pēdējos 50 gados. Ziema tiešām bija ar salu un gara, bet nevarēja apgalvot, ka tā būtu bijusi pati bargākā gadsimtā.Tādēļ arī pašlaik, kad siltais rudens mums dāvā jauku atvasaru, nemaz negribas ticēt biedējošajām prognozēm. “Ziemeļlatvija” vēlējās dzirdēt, ko par šīm prognozēm domā laika vērotāji, taču viņi atzina, ka šogad daudz kas rada neizpratni.Laika vērotājs Jānis Ampermanis no Kārķiem neslēpj, ka pašlaik neko nevar pateikt, kāda būs ziema. “Ir uzskats – ja ozols ir pilns ar zīlēm, tad ziemā būs stiprs sals. Taču skatos – dažiem kokiem zari gandrīz vai lūst no zīļu svara, bet citos ozolos zīļu nav. Visticamāk, ka tas ir vairāk atkarīgs no ozolu šķirnēm, jo tās ir vairākas. Pīlādžos ogu ir daudz, bet lielu lietavu, kā tam tādā gadījumā vajadzētu būt, nav. Ir laika vērotāji, kas laiku ziemā nosaka pēc bezdelīgu pošanās projām. Ja tās agri aizlido, tad ziema nekavējas. Un te atkal ir dažādi. Daļa bezdelīgu aizlidoja 17. augustā, bet citas – tikai 11. septembrī. Es domāju, ka dabas vērojumiem vairs nav nozīmes, jo ir mainījušies lieli kosmiskie periodi. Vecās kārtības vairs nav,” saka J. Ampermanis.
