Redakcijā ar sūdzību par to, ka biedrības ēkā Valkā neesot kārtības ar humānās palīdzības drēbju novietojumu, vērsās Invalīdu biedrības Valkas grupas biedrs Anatolijs Luss. Tās esot sabāztas vienā tumšā kambarī un neesot ērti pieejamas apskatei.
Redakcijā ar sūdzību par to, ka biedrības ēkā Valkā neesot kārtības ar humānās palīdzības drēbju novietojumu, vērsās Invalīdu biedrības Valkas grupas biedrs Anatolijs Luss. Tās esot sabāztas vienā tumšā kambarī un neesot ērti pieejamas apskatei.
“Agrāk, kad mūs vadīja Sandra Vilka, visas drēbes bija izvietotas kaudzē vienā gaišā telpā. Tas bija patīkami,” uzskata A. Luss.
Savukārt biedrības Valkas pilsētas invalīdu grupas vadītāja Marga Klinklāva saka, ka vēloties redzēt kaut vienu cilvēku, kurš nav dabūjis to apģērba gabalu, ko vēlējies dabūt.
Ir telpa semināru rīkošanai
M. Klinklāva ir gatava palīdzēt ikvienam, bet uzskata, ka izremontētajā kopējās pulcēšanās telpā nevajadzētu būt humānās palīdzības apģērbam. Tagad šīs drēbes ir sašķirotas un atrodas kastēs un maisos. Invalīdi nemaz tik ļoti pēc tām nekāro, jo vidēji nedēļā tikai četri cilvēki izsaka vēlmi iegūt tādu vai citādu apģērba gabalu.
“Esam izveidojuši savu konferenču zālīti. Līdz šim par telpu īri maksājām citām iestādēm. Nu mums ir pašiem sava un varam rīkot seminārus savās mājās. Arī no centrālās biedrības Rīgā saņēmām norādi, ka jāorientējas uz savu telpu izmantošanu,” skaidro Valkas rajona Invalīdu biedrības valdes priekšsēdētāja Diāna Vītola. Viņa atzīst, ka tagad pie lietotajiem apģērbiem ir grūtāk piekļūt, taču šī darbības joma nebūt nav biedrības prioritāte. “Droši vien, ka viedokļi par drēbju novietojumu dalās, taču mums trūkst telpu, tāpēc jāizvēlas, kas ir nozīmīgāk. Man nav nekādu iebildumu pret M. Klinklāvas darbu, jo viņu šajā amatā ievēlēja grupas dalībnieki. Arī es uzskatu, ka pilsētas domes dāvātais dienas centrs invalīdiem nav paredzēts lietotu apģērbu izstādei,” pauž D. Vītola. Viņa piebilst, ka daudziem cilvēkiem, tostarp arī pašai, esot alerģija (izsitumi un elpošanas traucējumi) no šīm ķīmiski apstrādātajām drēbēm.
Pieprasījums pēc palīdzības mazinās
Biedrības valdes priekšsēdētājai esot nepatīkami, ka šādas iekšējās lietas jāiztirzā ar avīzes starpniecību. “Kritizēt protam visi. Diemžēl ar pozitīvu priekšlikumu izteikšanu ir daudz bēdīgāk. Protams, telpu trūkst gan Smiltenes, gan Valkas dienas centrā. Gribēt varam vairāk, taču izmantot varam tikai tos resursus, kādi mums ir,” skaidro priekšsēdētāja. Nesen pienāca liela palīdzības krava no Somijas. Tās šķirošanā jāiegulda liels darbs, turklāt drēbes jāsadala tā, lai pietiktu visu pagastu cilvēkiem. Ir gadījumi, kad pagasti no palīdzības atsakās, jo pēc drēbēm vairs nav pieprasījuma.
D. Vītola biedrības vadītājas amatā ir nesen, taču ir uzrakstījusi un iesniegusi projektus Eiropas naudas piesaistei. Viņa cer saņemt pozitīvas atbildes. Katrā ziņā projektu rakstīšana biedrībai esot nozīmīgāka nekā humānās palīdzības dalīšana.
Tā tikai pirmajā mirklī šķiet, ka šie sūtījumi ir bez maksas. Neesam raduši rēķināt ieguldīto darbu un patērēto laiku drēbju šķirošanā un transporta izdevumus.
Mainīs biedrības nosaukumu
“Kad organizācijām mainās vadība, vienmēr notiek viedokļu sadursme. Protams, valdē ir jābūt darboties spējīgiem cilvēkiem, turklāt viņiem jāprot savstarpēji sastrādāties un citam citu cienīt. Mana vietniece valcēniete Daina Auniņa ir piekritusi ziedot laiku un kopā ar mani braukt mācīties Eiropas Savienības fondu projektu vadību un īstenošanu,” stāsta priekšsēdētāja. Viņa atzīst, ka jaunās valdes vēlēšanās ļoti rūpīgi izvērtēta katra kandidatūra. No Valkas grupas tajā ievēlēta D. Auniņa un Ceronis Ozers (A. Lusa vietā). Arī Smilteni pārstāv divi cilvēki, bet trīs pārējie ir no pagastiem.
Invalīdu biedrība Latvijas Uzņēmumu reģistrā ir iedevusi iesniegumu, ka Valkas rajona Invalīdu biedrība turpmāk vēlas saukties par biedrību “Atbalsts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām”. Tas darīts ar domu, ka teritoriālā reforma noteikti būs, tāpēc mazākām organizācijām ir izdevīgi apvienoties, veidojot lielāku spēku dažādos projektos.
