Septembris ir laiks, kad masveidā gatavojas aktinīdiju ogas. Ar C vitamīnu bagātās aktinīdijas, kuru radinieks jeb hibrīds ir kivi, aug arī smiltenieša Jura Matveja dārzā.
Aktinīdiju audzēšanu vajadzētu popularizēt, jo daudzi nemaz nezina, cik vērtīgas ir to ogas – gan garšīgas, gan veselīgas, atzīst dārzkopis.
Jāsargā no kaķiemJ. Matvejs zināšanas par aktinīdiju audzēšanu ieguvis gan praktiski 30 gadu garumā, gan arī teorētiski, lasot specializēto literatūru. Pats galvenais, ko viņš uzsver, ir tas, ka aktinīdiju ogas ir dabisks C vitamīna koncentrāts un viena līdz divas ogas pilnīgi sedz pieauguša cilvēka C vitamīna dienas normu. Viens aktinīdijas krūms spēj nodrošināt gada normu trīs līdz četru cilvēku ģimenei. “Mēs no diviem krūmiem ievācam divus spaiņus ogu,” stāsta smiltenietis.Aktinīdiju ogas ir vārīgas, plānu miziņu, sulīgu, sīkām sēkliņām bagātīgu mīkstumu un labu garšu. Tagad, ābolu laikā, dažas ogas var pielikt ābolu ievārījumam un sanāks ļoti garšīga zapte, neviens pat nepateiks, no kā tā vārīta, saka J. Matvejs. Aktīnidiju ogas var pielikt arī citu ogu vai augļu kompotiem. Ziemā tās labi garšo kopā ar putukrējumu vai saldējumu. Aktinīdijas (Actinidia) ir aktinīdiju dzimtas kokveida liānas, kas pārsvarā aug Āzijas dienvidaustrumos. Latvijas klimatā ziemcietīgākās un ražīgākās ir Mandžūrijas aktinīdijas un to šķirnes: ‘Ananasnaja’, ‘Krupnoplodnoja’, ‘Klara Cetkin’, ‘Anda’. J. Matvejs audzē ‘Krupnoplodnojas’ šķirni.Aktinīdijām ir vīrišķie un sievišķie augi. Lai iegūtu ražu, ir jāstāda abi. Dārzkopjiem jārēķinās, ka šiem augiem ir nepieciešama ļoti liela platība, jo tie, kā jau kā liānas, izplešas uz visām pusēm gan augstumā, gan platumā. Ieteicams aktinīdijas stādīt 1,5 līdz divu metru attālumā citu no citas. Aktinīdijas labi aug mitrās, vāji skābās, ar trūdvielām bagātās augsnēs. Ražot sāk pēc aptuveni pieciem gadiem, stāsta J. Matvejs. Viņš iesaka stādus vislabāk pirkt botāniskajos dārzos, lai nebūtu tā – nopērc, audzē, paiet gadi, bet ražas nav. Jau pirmajā stādīšanas gadā aktinīdijas jāsāk sargāt no kaķiem, kuriem ļoti garšo aktinīdiju saknes un dzinumi. Sākumā Juris uzlicis stādiem virsū kartupeļu grozu, tomēr vislabāk pirmos trīs gadus esot turēt apkārt sētiņu.Aizlīdīs, kur vien iespējamsAudzējot aktinīdijas, vēl jārēķinās ar to, ka tās vislabāk stādīt aizvējā gar ēku sienām vai žogiem un veidot ilgstoši izmantojamus balstus. Pretējā gadījumā aktinīdijas veidos aptuveni divus līdz metrus augstu samudžinātu krūmu ar vijīgiem dzinumiem, kuri centīsies “aizlīst” visur, kur vien iespējams.“Kur atrod ceļu, tur aiziet. Jau no pusmetra jūt, kur var pieķerties, un ir augšā,” pieredzē dalās J. Matvejs. “Tāpēc vēlams tāpēc veidot trīs metrus platu un divus metrus augstu koridoru, virs zemes saliekot troses, drātis vai caurules, lai augam ir, kur pieķerties. Tad apakšā var nostiept agrotīklu, un papurinot, ogas nokritīs uz tīkla, nevis zemē, kur tās paliks pļecka un nebūs ēdamas.” Pārstrādei paredzētās ogas var lasīt arī pusgatavas un tad gatavināt pāris dienas vēsā vietā.Aktinīdija ir arī dekoratīvs augs, kas zied ar nelieliem, baltiem, smaržīgiem ziediem. Sievišķajam augam visu veģetācijas periodu lapas ir zaļas vai krāsojas tikai nedaudz. Ja ziedēšanas laikā lapas krāsojas un uz tām veidojas spilgti balti plankumi, kas vēlāk pārvēršas aveņkrāsā, tad augs ir vīrišķais.
