Vairākas pašvaldības, to skaitā arī Valkas un Smiltenes dome, ir atklājušas, ka Lauku attīstības programmā no 2014. līdz 2020. gadam ir izdarītas izmaiņas, kuras paredz, ka no atbalstāmajām teritorijām jāizslēdz tās pašvaldības, kuru novados ir reģionālie attīstības centri.
Tas nozīmē, ka minētajā periodā šo lēmējvaru teritorijās ceļu būvei un sakārtošanai netiks piešķirti līdzekļi no Eiropas Savienības fondiem. Ja izmaiņas stāsies spēkā, bez finansējuma lauku ceļu atjaunošanai paliks 21 pašvaldība. Par reģionālās attīstības centriem tiek uzskatīti bijušo rajonu centri, tātad naudu nav plānots piešķirt arī Valkas novadam. Turklāt šiem centriem grozījumu autori ir pieskaitījuši arī Smilteni un Līvānus.Pašvaldības ar to nav samierinājušās un nesen pēc Valkas novada domes priekšsēdētāja Venta Armanda Kraukļa un Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas Ingas Bērziņas iniciatīvas sanāca kopā Valkas, Smiltenes, Kuldīgas, Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Ludzas, Madonas, Ogres, Gulbenes, Preiļu, Saldus, Siguldas, Talsu, Krāslavas, Dobeles, Limbažu, Cēsu, Līvānu un Tukuma novadu vadītāji, lai uzrakstītu vēstuli Zemkopības, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Pašvaldību savienībai ar prasību Eiropas Savienības finansējumu paredzēt visā Latvijas teritorijā, ieskaitot tās pašvaldības, kurās ir reģionālie attīstības centri.“Sākumā tā mums arī solīja, bet pēc tam, šķiet, kuluāros sarunāja, ka pašvaldībām ar bijušo rajonu centriem, kā arī Smiltenei un Līvāniem naudas vairs nebūs. Tas nozīmē, ka Valkas novadā nesakārtoti paliks lauku ceļi Ērģemē, Zvārtavā un Kārķos. Valka jau pērn palika bez šiem līdzekļiem un, ja tagad vēl tos nedabūsim, tad varēsim tikai noskatīties, kā ceļu sakārto Strenčos, bet mums nekā. Izmaiņu autori savu nodomu motivē ar to, ka mums pienāksies vēl Eiropas nauda pilsētvides attīstības programmā, tādēļ bez finansējuma gluži nepaliksim. Taču pilsētvides attīstībai piešķirtās naudas tērēšanai ir ļoti stingri nosacījumi un to nedrīkst izdot lauku ceļu sakārtošanai. Turklāt arī te situācija ir problemātiska. Programmā ir ierakstīts, ka varam pretendēt uz naudu pilsētvidei un to piešķirs vispirms tām pilsētām, kurām būs lielākas iespējas piesaistīt investīcijas un attīstīt uzņēmējdarbību. Pie šādiem nosacījumiem Valka ir vāja konkurente Rīgai un citām lielpilsētām. Tādēļ esam uzrakstījuši vēl otru vēstuli, kurā pieprasām naudu pēc kvotām piešķirt visām pilsētām, ievērojot iedzīvotāju skaitu,” stāsta V. A. Krauklis.Minēto lēmējvaru pārstāvji nolēmuši vēlreiz tikties un uz sarunu uzaicināt attiecīgo ministriju vadību. Ja šis uzaicinājums tiks ignorēts, pašvaldības nolēmušas domāt pat citiem pasākumiem savu interešu aizstāvēšanai.
