Nesen bija izdevība būt klāt izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska sarunā ar Smiltenes novada Izglītības pārvaldes un domes amatpersonām. Dombrovskis uzsvēra, ka vēlas uzklausīt pašvaldību viedokli arī par to, vai vajadzētu likvidēt mazās lauku skolas un ieviest skolu autobusus. Tobrīd ar skepsi nodomāju, ka ministrs runā formāli, jo tad, kad būs jāpieņem lēmumi, ministrija rīkosies pēc sava prāta. Izrādās, Dombrovskis vārdu ir turējis un novadu balsī ieklausījies. Proti, intervijā laikrakstam “Diena” viņš precīzi uzsvēris arī Smiltenē dzirdēto – jo mazāks bērns, jo skolu vajag tuvāk viņa dzīvesvietai, un septiņgadniekus vairākas stundas vadāt ar skolēnu autobusu nav ne saprātīgi, ne humāni. Drīzāk mazajās lauku skolās jānodrošina pedagogiem iespēja mācīt vairākus priekšmetus. Cita situācija ir vidusskolu (10.-12. klašu) grupā. Tur skolēnu skaits turpina samazināties, un būtu loģiski, ja pašvaldību politiķi kaut klusībā aizdomātos, vai mazā pilsētā ir pamatoti uzturēt divas vidusskolas. Protams, tas saistās ar pedagogu darba vietām un skolēnu iespēju izvēlēties, taču, ja demogrāfiskā krīze un Latvijas iedzīvotāju emigrācija turpināsies ilgstoši, pašvaldības gaida smagi lēmumi. Speciālistu taujāts, cik pamatoti ir uzturēt vidusskolā klasi ar četriem vai pieciem skolēniem (arī tā notiek mazpilsētās), izglītības ministrs Smiltenē atsaucās uz Igauniju, kas attīsta spēcīgas reģionālās vidusskolas. Mūsu mazpilsētu vidusskolām, domājot par nākotni, ir laiks cīnīties par ikvienu audzēkni jeb kvalitatīvas, Latvijas mērogā konkurētspējīgas vidējās vispārizglītojošās izglītības piedāvājumu. Pamatskolas absolventu plūsma uz reģionu centru skolām turpinās.
