Šovasar jūlija sākumā Launkalnes pagastā nodega “Egļukalnu” saimniecība.
Šovasar jūlija sākumā Launkalnes pagastā nodega “Egļukalnu” saimniecība.
Bez dzīvojamās mājas, saimniecības ēkām un gadiem krātas iedzīves palika ģimene ar pieciem bērniem.
Rakstot par notikušo nelaimi, “Ziemeļlatvija” aicināja laikraksta lasītājus piedāvāt ugunsgrēkā cietušajai ģimenei palīdzību, iepriekš sazinoties ar Launkalnes pagasttiesas priekšsēdētāju.
Cilvēki nepalika vienaldzīgi. Daudzbērnu ģimenei saziedotas mēbeles, sadzīves tehnika, krāsu televizors ar pulti, apģērbs, trauki un citi sadzīves priekšmeti.
Kaut dārgā vagoniņā, bet uz savas zemes
Šobrīd Janīnas Ceriņas un Jāņa Ozola-Ozoliņa ģimene dzīvo divistabu dzīvoklī daudzdzīvokļu mājā. Tā atrodas Launkalnes pagasta Krūklantos, Lizdoles – Ķieģeļcepļa ceļa malā. Mājokli viņiem sameklēja Launkalnes pagasta padome. Pašvaldības vadītājs Māris Lazdiņš skaidro, ka atrasts tikai pagaidu variants. Ģimene izmitināta cita cilvēka dzīvoklī ar viņa atļauju uz trijiem mēnešiem, kamēr atradīs citu apdzīvojamo platību.
“Sliktāk nav kā mežā zem egles. Vismaz jumts virs galvas,” atzīst dzīvoklī sastaptā Janīna Ceriņa.
Pašvaldība sola ģimenei palīdzēt atrast citu mājvietu, tomēr Janīna un Jānis ar bērniem vēlas atkal dzīvot “Egļukalnos”. Tā ir no Jāņa mātes mantota saimniecība, kur viņiem ir iekopts dārzs, savākts siens un mitinās kazu ganāmpulks. Abi sapņo tur uzcelt jaunu dzīvojamo māju. Tāpēc ģimene izvēlējusies citu, naudas ziņā sarežģītāku variantu, kur turpmāk dzīvot.
“Nākamajā nedēļā no Vācijas mums nāks dzīvojamais vagoniņš. Saimnieks, pie kura vīrs strādā, tādu pasūtīja,” stāsta Janīna un ārzemju katalogā arī parāda, kāds tas izskatās: izmēros liels, mēbelēts, ar lieliem logiem. Vagoniņu novietos “Egļukalnos” un dzīvos tur, līdz uzcels jaunu māju. Šauri ģimenei nebūšot, jo četri lielākie bērni skolas laikā dzīvo internātā un mājās ir tikai nedēļu nogalēs.
Vagoniņš maksājot aptuveni piecus tūkstošus latu, ieskaitot transportēšanas izdevumus. Janīna atzīst, ka ģimenei tādas naudas nav. Tāpēc ģimene lūdz cilvēkus palīdzēt un iespēju robežās ziedot naudu, cik nu kurš var. Naudu ģimene lūdz ieskaitīt kontā uz Jāņa Ozola-Ozoliņa vārda ar norādi “ziedojums”. Konta numurs LV12 LHZB 4701125924001.
Iesākumam mantības pietiek
“Neesam pieraduši dzīvot daudzdzīvokļu mājā. Abi ar vīru uzaugām laukos. Grūti te tagad,” atzīst Janīna.
Kad vīrs ar automašīnu vakaros atbrauc no darba, viņi dodas aplūkot, kas notiek “Egļukalnos”. Dažreiz Janīna uz turieni soļo kājām. Piecgadīgais dēls Juris viņu pavada, braucot ar velosipēdu. Lielākie bērni šovasar strādā kur nu kurais — meitenes pie saimnieka, vecākais dēls — celtniecībā.
Pavisam ģimenē ir pieci bērni. Vecākajai — Lienei— novembrī paliks 18 gadu. Rudenī viņa sāks mācīties Brantu pamatskolas 9. klasē. Sintija būs turpat, tikai 8. klasē. Edmunda un Mārītes skola ir Palsmanē. Juris rudenī apmeklēs nodarbības Launkalnes bērnudārza sešgadīgo sagatavošanas grupiņā.
Ar apģērbu, sadzīves tehniku un citām ikdienā vajadzīgām mantām ģimene ir nodrošināta, pateicoties cilvēku atsaucībai. Tūlīt pēc ugunsgrēka viņiem palīdzēja biedrība “EMMAUS Smiltene”: no saviem krājumiem sarūpēja mēbeles, apģērbu, matračus, gultas veļu, traukus. Pagasttiesas priekšsēdētājai zvanīja un palīdzību piedāvāja ugunsgrēkā cietušajiem pat sveši cilvēki.
Janīna secina, ka turpmākās dzīves iesākumam sarūpēts pietiekami daudz. Viņiem uzdāvināta pat veļas mašīna, ledusskapis un krāsu televizors. “Ramona (Launkalnes pagasttiesas priekšsēdētāja Ramona Moisejeva — redakcijas piezīme) teica, ka nākamajās dienās pēc ugunsgrēka viņas telefons vai kūpējis. Tik daudz cilvēku zvanīja. Tad nu Ramona braukāja, sarunāja un visu atveda. Vēl tagad cilvēki prasa, vai nevajag kurpes, drēbes. Vajadzētu ziemas kurtkas, bet vēl jau ziema tālu,” spriež Janīna. “Es jau visiem pagastā paldies esmu teikusi. Paldies arī citiem par palīdzību”.
Palīdzību solīja pat sveši cilvēki
Launkalnes pagasttiesas priekšsēdētāju Ramonu Moisejevu pat pārsteidza tik liela cilvēku atsaucība un vēlme palīdzēt ugunsgrēkā cietušajai ģimenei. “Paldies visiem, kuri zvanīja un piedāvāja palīdzību. Atvainojos tiem cilvēkiem, no kuriem palīdzību nepieņēmu. Ģimene šobrīd dzīvo divistabu dzīvokli, un to nevar pārblīvēt ar mantām,” skaidro R. Moisejeva. Visām saziedotajām mantām jau tagad dzīvoklī nav vietas. Daļa stāv šķūnī, daļa — pie saimnieka, kurš dod darbu Jānim.
Vislielāko paldies par atbalstu R. Moisejeva saka biedrībai “EMMAUS Smiltene”. No turienes pirmās mantas tika sagādātas jau ugunsgrēka vakarā, proti, segas un citas pirmās nepieciešamības lietas, lai ģimene varētu pārlaist nakti pie kaimiņiem. Otrā dienā viņi paši brauca uz “EMMAUS Smiltene” pēc citām mantām.
No rajona iedzīvotājiem pirmā palīdzību piedāvāja pensionāre Gunta Sīle no Trikātas. “Viņa piesolīja mazu ledusskapi. To iedevām citai ģimenei, kurai tādu mantu vajadzēja,” labvēļus nosauc R. Moisejeva. “Mirdza Bārdiņa no Smiltenes pagasta piedāvāja drēbes. Elza Ciemajēce no Smiltenes uzdāvināja veļas mašīnu un ledusskapi un, apspriedusies ar savu ģimeni, iedeva arī gultas veļu un traukus. Smilteniete Sondra Veģere ziedoja krāsu televizoru, gultu, skapi, kafijas kannu un gludekli. Vēlāk, pēc remonta, viņa sola atdot arī lustras. Palīdzību solīja kāda sieviete no Valkas, taču tas mums bija par tālu, lai aizbrauktu pakaļ.”
Launkalnes pagasta padome ugunsgrēkā cietušajai ģimenei piešķīra 100 latu lielu vienreizējo pabalstu, kā arī segs izdevumus par ugunsgrēkā sadegušo dokumentu atjaunošanu.
Launkalnes pagasttiesas priekšsēdētāja vēl lūdz atsaukties uzņēmējus, kuri ģimenei varētu ziedot brāķētus komateriālus kūts un mājas celtniecībai. Viņi aicināti zvanīt Jānim Ozolam-Ozoliņam (mobilais telefons 6203008).
R. Moisejeva stāsta, ka Jānis ir apņēmies celt jaunu māju nodegušās vietā. “Tas ir saprotams. Septiņiem cilvēkiem divās istabās ir grūti dzīvot. Novēlu, lai šī apņēmība nepārlūztu. Tāpēc ir vajadzīgs sajust, ka citi cilvēki atbalsta un palīdz. Ceru, ka viņi izķepurosies,” domā pagasttiesas priekšsēdētāja.
Visvairāk sāpot pārmetumi
Kopš ugunsgrēka pagājušas vairākas nedēļas, tomēr ģimene vēl nav attapusies no pārdzīvotā. Automašīnu joprojām gribot vadīt uz vecajām mājām un tikai tad atskārstot — to taču nav.
Tovakar pirmais sācis degt siena šķūnis. “Ar vīru aizbraucām uz Lizdoli makšķerēt. Bērni istabā skatījās televizoru. Pa logu pamanīja gar mājas stūri nākam dūmus,” atceras Janīna.
Pēc tam sāka degt kūts, garāža un dzīvojamā māja. Viss notika tik strauji, ka ugunsdzēsēji neko saglābt vairs nevarēja.
“Kad atbraucu, kā izkāpu no mašīnas, tā turpat sabruku,” stāsta Janīna. “Paiet nevarēju. Vīrs pat neatceras, kā, saņemot ziņu par ugunsgrēku, atbraucām mājās. Ko bērni? Nav jau neko tādu piedzīvojuši. Dzīvojuši uz vecāku naudas. Nezina, kā tas ir, kad pašiem jāpelna un jādarās.”
Janīnai visvairāk sāpot uzklausītie pārmetumi, it kā bērni paši nodedzinājuši mājas. “Cilvēki saka, ka vai nu mazais nodedzinājis, vai lielie bērni nopīpējuši. Tas mani visu laiku grauž. Iznāk, ka neko bērniem neesmu mācījusi un ka viņi ir vainīgi. Taču neviens klāt nestāvēja. Kā tu zini, kuru tagad apvainot. Lielie bērni stāsta, ka neviens no viņiem nav gājis pagalmā. Visi skatījušies seriālu,” tā Janīna.
Atbalstu var saņemt arī citas ģimenes
Ja cilvēkiem gadās nelaime, kurā viņi zaudē mantu, ir svarīgi saņemt citu cilvēku atbalstu, uzskata biedrības “EMMAUS Smiltene” valdes priekšsēdētāja Ārija Indrikovska.
Biedrība “EMMAUS Smiltene”, kura palīdzēja launkalniešu ģimenei, tādu pašu atbalstu sniegtu arī citām nelaimē iekļuvušām ģimenēm, viņa uzsver. “Viens no mūsu biedrības darbības virzieniem ir palīdzēt ģimenēm, kuras cietušas ugunsgrēkā, plūdos vai citos negadījumos. Līdz šim mums nav bieži nācies sniegt tik lielu palīdzību kā launkalniešu ģimenei. Iespējams, cilvēki pat nezina, ka viņi var saņemt palīdzību biedrībā “EMMAUS Smiltene”, jo dzirdam, ka ugunsgrēki notiek diezgan bieži. Ja cilvēks pats nevēršas pie mums, arī mēs nezinām, ka viņam vajag palīdzību,” saka Ā. Indrikovska.
Viņa informē, ka biedrība “EMMAUS Smiltene” atrodas Smiltenē, Dzirnavu ielā 4. Mobilais tālrunis — 8661723.
Tiesa, ne vienmēr biedrības “EMMAUS Smiltene” krājumos ir mēbeles vai trauki. Ziedojumus smiltenieši saņem no citām “EMMAUS” organizācijām ārzemēs un arī no vietējiem iedzīvotājiem. Ir jārēķinās ar sūtījumu piegādi.
