Konkursā “Smiltenes novada sakoptākais īpašums 2013” žūrija par uzvarētāju nominācijā “Lauku sētas” atzina “Arājus” Grundzālē.“Arājos” ik uz soļa ir manāma saimnieku Skaidrītes Rences un Andra Vīksnas prasme dabā ieraudzīt un izcelt skaisto. Dzīvesbiedri atrod savā lauku sētā vietu kokiem, akmeņiem, puķēm un košumkrūmiem, kur tie cits citu papildina un kopumā veido estētisku ainavu.
Jūtas kā paradīzes stūrītī“Arāji” atrodas pašā Vidzemes šosejas malā. No pārējām pusēm saimniecību ieskauj pļavas. Kad Skaidrīte un Andris šo māju 1985. gadā nopirka, tad vienīgie koki lauku sētā bija vecas ābeles. Lai savaldītu pāri pļavām skrienošos vējus un izveidotu pamatīgu dzīvžogu, saimnieki iestādījuši visriņķī sētai kļavas, liepas, ozolus, lazdas, akācijas, bērzus un citus kokus. Viens no pēdējiem stādīšanas darbiem ir pīlādžu aleja šosejai piegulošajā zālienā. Kad mazie kociņi paaugsies, tajos būs pīlādžogas gan biešu, gan baltā krāsā, stāsta saimnieki. “Arāji” savā ziņā ir pat miniatūrs dendroloģiskais parks. Tur līdz ar minētajiem ierasto sugu kokiem iestādīti arī Ķīnas melnais zīdkoks, Kanādas egle, Korejas baltegle, platlapu liepa, parūkkoks, Japānas dzeltenie ceriņi un citi svešzemnieki. Par uzvaru sakoptības konkursā Smiltenes novada dome uzdāvināja “Arājiem” dāvanu karti, un saimnieki jau iegādājušies bārbeles, kalnu kļavas un svešzemju priedes stādus. Taču galvenokārt šī lauku sēta no citām redzētajām atšķiras ar akmeņiem. Tie ir gan pie sētas, gan pagalmā: katrs ar savu “odziņu” jeb dabas veidotu savdabīgu formu vai krāsu. Visi ir izcelti no Grundzāles pusē savestajām kaudzēm, jo Skaidrītei ir acs uz akmeņiem. Viņai tie patīk. Varbūt tāpēc, ka atsauc atmiņā bērnību Liepnas pusē, kur akmeņi ir lieli un skaisti, un uz tiem, ganos ejot, paticis atlaisties un pasildīties saulītē. “Ir akmeņi, kas mani uzrunā, un ir, kas nepatīk. Dvēsele vai nu pieņem vai nepieņem,” secina Skaidrīte. “Varbūt arī kādam tie ir vienkārši tikai akmeņi, bet citi saka, ka pie mums ir kā paradīzes stūrītī, it sevišķi vasarā, kad viss te zied un smaržo. Vakaros sākas cikāžu un sienāžu dziesmas un viss san.”Savukārt sētā redzamie koka darbi ir Andra ieguldījums “Arāju” izdaiļošanā. Strādājot mežā, viņš prot pamanīt interesantas koku saknes, stumbrus un zarus, kas, pārnesti mājās, pārtop par galda kāju, puķu poda statīvu, gliemežiem, puķu kastēm vai citiem dārza dekoriem. Savu ideju īstenošanā “Arāju” saimnieki sadarbojas arī ar citiem grundzāliešiem. Piemēram, Vaidas Mūrnieces veidotais balodis ietupināts ligdzā pie vārtiem, bet Alda Tammes darinātie akmens ziedi ir viena no pagalma krāšņākajām rotām.
Laiku dala starp dārzu un teātriLielākā daļa īsto ziedu “Arājos” septembra sākumā jau noziedējusi. Taču vasarā šeit ir tik daudz puķu, ka visām saimnieki pat nezina nosaukumu. Skaidrītes mīlules ir dienziedes. Garā dobē gar piebraucamo ceļu iestādītas vairāk nekā 20 šķirnes visās iespējamajās krāsās, viņa palepojas. Viskrāšņākā šī dobe ir jūnija nogalē un jūlija sākumā, bet esot jārēķinās, ka dienziedes zieds patiešām zied tikai vienu dienu. Puķu stādus “Arāju” saimnieki audzē paši, jo tik lielām platībām tos nopirkt esot par dārgu. Puķu prieku ierobežo vienīgi zeme, kas šajā lauku sētā ir mālaina un puķes tajā negrib diez ko augt. Ir arī sakņu dārzs, taču tas atrodas attālāk. “Katru gadu sakām, ka likvidēsim, jo zemes apstrādāšana kartupeļiem sanāk dārgāk nekā kartupeļus nopirkt,” secina Andris. Kādreiz “Arāju” saimnieki arī turējuši četras govis un cūku saimi, līdz secinājuši – pietiek. Tagad bijušajā kūtī atrodas daļa no vecu darbarīku un citu senu priekšmetu kolekcijas. Daži eksponāti izlikti arī pie saimniecības ēkas ārsienas. Vienu daļu Andris saņēmis mantojumā no sava tēva, Bilskas pagasta Mēru zemnieka, tai skaitā pirmskara Latvijas arklu, kas mūsdienās simboliski kalpo par “Arāju” vizītkarti pie iebraucamajiem vārtiem, bet daļa senlietu ir uzdāvinātas. Šādu kolekciju Andris un Skaidrīte veido, lai vēstures liecības neietu zudībā. “Negribam, lai tādas lietas aizmestu un neviens par tām neuzzinātu. Arī pašiem ir interesanti, jo daudz ko nezinām, tāpēc jautājam citiem un skaidrojam, kas tie par darbarīkiem un kam tie tikuši izmantoti.” “Arāju” saimnieki piekrīt, ka, tāpat kā Rīga, viņu lauku sēta nekad nebūs pilnībā pabeigta, jo ideju ir daudz. Tās īstenojot, Skaidrīte un Andris vadās tikai pēc savām izjūtām, nevis speciālistu padomiem. Paši ilgi staigā un domā, kur ko likt un stādīt, bet, ja rezultāts nepatīk, tad ķeras pie lāpstas un sāk no jauna.Abi dzīvesbiedri nu jau ir pensijā, tālab arī var ar sirdi un dvēseli nodoties dārzam. Tur vasarās tiek aizvadīta dienas lielākā daļa, taču savu laiku prasa arī teātris. Andris ir aktieris Grundzāles pagasta amatierteātrī “Cik jaudas”, bet Skaidrīte tur ir sufliere jeb “čukstētāja”, kā smaidot teic dzīvesbiedrs. Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv (sadaļa “Foto”).PAR “ARĀJIEM”Alda Zvejniece, Grundzāles pagasta pārvaldes vadītāja: – Skaidrītes aizraušanās ir dažādi augi, interesanti izauguši koki un savdabīgi akmeņi. Kopā ar vīru Andri viņa no tiem dārzā savam un citu priekam izveidojuši interesantas kompozīcijas. Skaidrīte ir ideju ģenerators, fantāzijas viņai netrūkst, un Andris palīdz viņai tās īstenot. Par katru akmeni Skaidrītei ir savs stāsts, un akmens nolikts tā, lai vislabāk redzama formas, reljefa vai tajā saskatāmo zīmējumu savdabība. Pastaigājoties dārzā, es sajutu, ka tajā ielikts daudzu gadu rūpīgs darbs un mīlestība. Acīmredzot, tas ir viņu dzīvesprieka akumulators, jo abi ikdienā ir enerģijas pilni, atsaucīgi, darbīgi un smaidīgi.(Konkursā “Arājus” pieteica Grundzāles pagasta pārvalde – redakcijas piezīme.)
