Saldenieki, atzīmējot pilsētas 150 gadu jubileju, vēlas savu pilsētu aplūkot ciemiņu skatījumā.
Saldenieki, atzīmējot pilsētas 150 gadu jubileju, vēlas savu pilsētu aplūkot ciemiņu skatījumā.
Seši Smiltenes mākslas skolas audzēkņi bija to 53 bērnu un 11 skolotāju skaitā, kas no 10. līdz 14. jūlijam gleznoja un zīmēja “Plenērā bērniem Rozentāla pilsētā 2006”. “Mācu audzēkņiem gan gleznošanu, gan kompozīciju, tāpēc varu izvērtēt, kuri ir čaklākie un radošākie,” plenēra dalībnieku atlasi paskaidro skolotāja Vineta Balode. Viņas izvēli akceptējuši arī pārējie skolas pedagogi, un uz Saldu devās Madara Šabanova, Evija Cirša, Melānija Vilka, Arta Balode, Vita Balode un Reinis Pakulis.
“Interesantāka dzīve, krāsaināka. Var apskatīt un iepazīt Latviju, kā arī redzēt, kā strādā citu mākslas skolu audzēkņi,” plenēra ieguvumu vērtē smiltenieši un piebilst, ka Saldus saule viņus tik ļoti apspīdējusi, ka vienīgais glābiņš bijis Kurzemes jūrmalā, kā arī Ventas un Abavas rumbā. Skolotāja iebilst, ka plenērs nekādā gadījumā nav sinonīms vārdam plezīrs, tāpēc jaunajiem māksliniekiem nācies nopietni strādāt. “Zīmējām un gleznojām dabā, viegli nebija,” — tā smiltenieši. Viņiem, salīdzinot ar pārējiem plenēra dalībniekiem, bija priekšrocība, jo skolotāja ir bijusī saldeniece. Tāpēc mūsējie varēja izvēlēties interesantākās vietas un viņu darbi bija visaptveroši.
Šāds plenērs Saldū tika organizēts pirmo reizi, un to veltīja pilsētas 150. gadskārtai. Saldenieki vēlējās izveidot izstādi, kurā būtu citu bērnu skatījums par viņu pilsētu. V. Balode ar saviem audzēkņiem uz plenēru uzaicināta kā novadniece. Vēl Vidzemi pārstāvēja Valmieras un Ķekavas jaunie mākslinieki. Piedalījās arī kurzemnieki no Liepājas, Kandavas un Bēnes. Pasākums bija starptautisks, jo Saldu gleznoja arī Mažeiķu (Lietuva) un Sergijevas Posadas (Krievija) bērni. Uzaicināti bijuši arī igauņi un taivanieši, diemžēl viņi neieradās.
Viens no pasākuma galvenajiem mērķiem ir turpināt saldenieka Jāņa Rozentāla aizsākto dzimtās pilsētas popularizēšanu pasaulē ar mākslas palīdzību. Bērniem bija iespēja izcilā latviešu mākslinieka gleznotās vietas aplūkot dabā un palūkoties uz tām ar šodienīgu skatījumu.
Plenēra noslēgumā tika salīdzināts katras skolas sniegums un atklājās, ka: smiltenieši veikuši vislielāko attālumu, Kandavas bērni Saldu zīmējuši melnbaltu, Liepājas — vairāk ievērojuši ūdeņus un vēju, valmierieši bijuši jūtīgi, Bēnes jaunie mākslinieki — gaisīgi, bet krievi akcentējuši Saldus vēsturiskās ēkas.
Smiltenieši kolēģus pārsteiguši ar oriģinālā tehnikā veidotu prezentācijas zīmējumu. Viņi Latvijas karti un Smilteni tajā zīmējuši ar matu želeju. Īpašu ievērību izpelnījušies Melānijas darbi. Neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija Saldus pašvaldības pārstāvji, noteikuši trīs jaunos māksliniekus, kuriem bija visinteresantākie gleznojumi vai zīmējumi. Piemiņas suvenīri pasniegti meitenēm no Lietuvas un Krievijas un smiltenietei Melānijai.
Šobrīd visi seši skolēni jau atgriezušies Smiltenē un krāj spēkus nākamajam mācību gadam. Plenērā uzgleznotie darbi sākuši savu ceļu. Vispirms tos eksponēs izstādēs Saldū, bet vēlāk vedīs uz Rīgu un izstādīs Saeimas izstāžu zālē. Smiltenieši prāto, ka līdzīgs pasākums kādreiz varētu notikt arī Smiltenē, un būtu labi redzēt, kas šķiet interesants citu mākslas skolu audzēkņiem.
Piemēram, Reinis un Arta Saldū gleznojuši skeitparku un sapņo, ka arī pie mums kādreiz izveidos līdzīgu.
