“Ziemeļlatvija” jau informēja, ka mācību gada sākumā Valkas ģimnāzijā svinīgi atklāja piemiņas stendu Latvijas armijas ģenerālim Pēterim Radziņam.
Izcilajam komandierim piemiņas vieta ir iekārtota arī Valkas pagastā, kur kādreiz atradās ģenerāļa dzimtas mājas.
Vispirms jāsakopj dzimto māju vietaTagad ir sarosījušies arī daži ērģemieši, kuri atklājuši, ka Ērģeme ir dzimtais pagasts tikpat ievērojamam karavīram – ģenerālim Jānim Kurelim, un vēlas pagastā iemūžināt J. Kureļa piemiņu.Par šādu ieceri Valkas novada domei vēstuli ir uzrakstījis kādreizējais ērģemietis Vilis Poga. “Domāju, ka arī Jānis Kurelis ir pelnījis piemiņas plāksni. Otrajā pasaules karā viņš vācu armijas sastāvā komandēja aizsargu militāro vienību, bet vēlāk par brīvu Latviju cīnījās gan pret vācu, gan pret padomju karaspēku. Par to vācieši viņa vienību atbruņoja. Vairāki kurelieši tika notiesāti un nošauti. Pirms daudziem gadiem toreizējā Valkas rajona laikrakstā “Mūsu Zeme” bija ielikts rakstiņš, ka Kurelis ir dzimis Ērģemē. Tā uzzināju, ka viņš ir novadnieks. Piemiņas plāksne atgādinātu mums par viņu kā izcilu Latvijas armijas ģenerāli,” spriež V. Poga.Jānis Kurelis ir dzimis 1882. gada Ērģemes pagasta “Bērņu” mājās kalpu ģimenē. Ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās. Ērģemes pagasta pārvaldnieks Jānis Krams uzskata, ka Kurelis ir pelnījis piemiņas plāksni. “Es pats to, ka ģenerāļa dzimtā vieta ir Ērģeme, uzzināju no dabas pētniekiem, kuri šeit meklēja dižkokus. Jāpadomā, ko mēs varētu izdarīt. Vispirms vietu, kur atradās “Bērņu” mājas, vajadzētu sakopt. To ir iespējams izdarīt. Turklāt tajā vietā aug lieli un skaisti ozoli. Piebraucamā ceļa gan nav, jo vietu, kur atradās mājas, tagad ieskauj zemnieku tīrumi. Katrā ziņā ideja ir laba, un domāsim, kā ģenerāļa piemiņu iemūžināt,” sola J. Krams.
Plāksnei vislabāk atrasties centrāViens no zemniekiem, kura tīrumi piekļaujas minētajai vietai, ir Mārtiņš Kreilis. Viņš domā, ka ģenerāļa dzimto māju vietu sakopt vajadzētu, bet piemiņas plāksni labāk būtu novietot pagasta centrā.“Tā kā līdz vietai, kur kādreiz atradās šīs mājas, nav ceļa un tā atrodas pagasta nomalē, diezin vai būs kāds labums, ja plāksne tiks novietota tur. Šaubos, vai cilvēki tur dosies. Centrā plāksne būtu visiem redzama,” saka M. Kreilis.Arī Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir pārliecināts, ka ģenerāļa piemiņu vajag iemūžināt. “Nav šaubu, ka Jānis Kurelis ir daļa no Latvijas vēstures un ir pelnījis, lai viņu atcerētos. Jāizdomā vienīgi, kā to saprātīgi izdarīt. Viņš tomēr ir karojis vācu armijas sastāvā un Latvijas nedraugi to var izmantot. Iespējams, ka ģenerāļa piemiņas iemūžināšana varētu notikt pēc kādas nevalstiskās organizācijas iniciatīvas. Mēs par to vēl padomāsim,” apliecina V. A. Krauklis.Šoruden Liepājas pusē piemiņas vietu kureliešiem plāno atjaunot arī Liepājas dome. Kā zināms, tieši Kurzemē Jāņa Kureļa vienība izcīnīja vissīvākās kaujas. Pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls informē, ka iepriekšējo piemiņas plāksni, kas pēc Riharda Rubīna ierosmes tika novietota pie jūras, 2012. gadā nopostīja vētra. Tagad piemiņas zīme – dzelzs krusts pie liela akmens – plānota tālāk no jūras, aiz Karostas. Akmeni ieskaus mazāki laukakmeņi ar uzrakstiem, kas atgādinās par kureliešiem, kurus par nepakļaušanos nošāva vācieši. Piemiņas zīmi atklās novembrī.2005. gadā “Jumavas” izdotajā grāmatā “Latvijas vēsture. 20. gadsimts” rakstīts, ka 1944. gadā iezīmējās būtiskas nesaskaņas starp vācu režīma varasvīriem un kureliešiem, kuri atteicās pildīt vāciešu pavēles. Oktobrī Kureļa štābā tika nolemts pretoties abām okupācijas varām. Novembrī vācu drošības spēki aplenca Kureļa štābu un apcietināja tajā esošos kureliešus. Astoņiem piesprieda nāves sodu. J. Kurelis tika aizvests uz Vāciju, bet vēlāk emigrēja uz ASV, kur 1954. gadā mira.
