Ilgus gadus viens no Latvijā slavenākajiem amatniekiem ir smiltenietis, mucu meistars Alberts Mednis. Svētdien viņam bija lieli svētki – 100. dzimšanas diena.
“Tikai ar šlipsi,” jubilārs piekodina presei un televīzijai, kā viņu iemūžināt svētkos. Arī tik cienījamā vecumā viņš nav zaudējis savu iznesību un humora izjūtu.
Meistars ar zelta rokāmKopš mūžībā aizgāja dzīvesbiedre, gaviļnieks viens dzīvo savā privātmājā Raiņa ielā un pats tiek galā ar ikdienas soli. “Lēnām brauc ar “Audi” uz pilsētas centru paēst, tikai mašīna bieži atsaka, paliek uz vietas,” stāsta ilgmūžnieka meita Ināra Petrokaite. Reizi piecās dienās viņa atbrauc apraudzīt tēvu no savas dzīvesvietas Stopiņu novadā, Ulbrokā.Arī svētdien ģimenes locekļi apciemoja Albertu Medni, lai sveiktu viņu lielajā jubilejā. Ar dāvanām ieradās Smiltenes novada domes un Smiltenes pensionāru apvienības pārstāvji un citi sveicēji. Pašvaldība uzdāvināja gaviļniekam torti, ziedus un 100 latus, par kuriem viņš jokojot apvaicājās, vai tad tiešām tie vēl ir lati, nevis eiro?Apsveikumu jubilejā A. Mednim atsūtījis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, izsakot apbrīnu par mūžu, kas ir mērāms gadsimta garumā un bagāts ar dažādiem notikumiem. Tas, ar ko pamatoti savā mūžā var lepoties Alberts Mednis, ir viņam piešķirtais Latvijas Amatniecības kameras Goda meistara tituls ozola koka mucu gatavošanā. Tas ir ļoti augsts novērtējums, uzsver smilteniete Maiga Vilciņa, kura savulaik vadīja Smiltenes Amatnieku biedrību. “Alberts Mednis ir Latvijā un pat pasaules mērogā slavens mucinieka amata Goda meistars. Nevienu tik slavenu meistaru ar tādu prasmi un tādām rokām Latvijā vairāk nepazīstu. Vēl viņš ir izteikts Latvijas patriots (joprojām “Daugavas Vanagu Latvijā” Smiltenes nodaļas biedrs – redakcijas piezīme), ar apbrīnojamu aktivitāti tik cienījamā vecumā,” teic M. Vilciņa.A. Medni par paveikto cildinājusi arī vietējā pašvaldība, 1999. gadā piešķirot viņam Smiltenes pilsētas Goda medaļu, bet 2012. gadā – titulu “Smiltenes novada Goda cilvēks”.A. Mednis ir arī viens no tiem smilteniešiem, kuram ierādīta sava īpaša vieta biogrāfiju sadaļā Jura Zušmaņa grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi”.
Ne par ko nesūdzasIlgmūžnieks ir dzimis 1913. gada 8. septembrī Smiltenē (Cērtenē) sešu bērnu ģimenē. Mucinieka aroda prasmi pusaudža vecumā sācis mācīties no sava tēva Pētera. Toreiz katrā lauku sētā vajadzēja desmitiem koka trauku, kur uzglabāt pārtikas produktus, kur brūvēt alu vai mazgāties pašiem, tāpēc muciniekiem darba netrūka. Mūsdienās Alberta Medņa gatavotās mucas ir iecienītas alus darītavās un privātmājās, kā arī eksportētas uz ārvalstīm.“Darbs manā dzīvē bijis galvenais,” tagad atzīst A. Mednis. Tomēr visu mūžu viņš bijis arī sabiedriski aktīvs, kopš jaunības dziedājis korī un ar Smiltenes vīru kori “Dziedonis” bijis kopā visu šā kolektīva pastāvēšanas laiku. “Dziedāšanu iemācījos jau bērnībā, kad māte, putru vārīdama, dziedāja garīgas dziesmas,” atceras A. Mednis.Jubilāram ir četri bērni, no kuriem dēls Valdis tēva simtgadi nesagaidīja. Ir mazbērnu un mazmazbērnu pulciņš. Meita Ināra pieļauj, ka tēva ilga mūža noslēpums zināmā mērā ir saistīts ar viņa ēšanas režīmu. Ēdienreizes ir trīs dienā un pēc iespējas noteiktā laikā. Brokastīs un vakariņās regulāri galdā ir vārītas olas un siers. Ilgmūžniekam ļoti garšo saldumi un smalkmaizītes.Pats jubilārs uzsver darba un laba noskaņojuma nozīmi. “Labāk justies nemaz nevaru. Zārka nauda man ir droši bankā. Valsts maksā pensiju, ko tūlīt paaugstinās par četriem latiem un par ko paldies valdībai. Esmu viens no tiem retajiem, kuri ne par ko nesūdzas. Šodien iet labi. Ir simtiem valstu, kas ir trūcīgākas un dzīvo sliktāk par mums, nezina, kas ir maizīte. Mēs šodien sunīšus un kaķīšus ar maizīti barojam,” atgādina A. Mednis.
