Pārcentība politikā parasti veido paradoksālas situācijas. Teiksim, mūsu “Jaunā laika” vadība, cerēdama iegūt atzinību tautā, izslēdza no partijas trīs Jūrmalas deputātus.
Pārcentība politikā parasti veido paradoksālas situācijas. Teiksim, mūsu “Jaunā laika” vadība, cerēdama iegūt atzinību tautā, izslēdza no partijas trīs Jūrmalas deputātus. Laikam taču nepadomāja, ka nosodītajiem jūrmalniekiem tagad būs pilna vaļa runāt visu, kas sakrājies uz sirds.
Un nu redzam, ka tā sauktajā “Jūrmalgeitā” Repšes un Jaunupa komandai nav bijis mazāk netīru nodomu, bet prasība, lai pilsētas dome atliek strīdīgo jautājumu izšķiršanu līdz vēlēšanām, nozīmē tikai to, ka pēc vēlēšanām taču drīkstēs.
Pavisam dīvainus rezultātus devusi Krievijas uzsāktā skaļā kampaņa pret Gruzijas vīniem un minerālūdeņiem, kas ļoti būtisks Tbilisi zaudējums, ja rēķina plašo Krievzemes noieta tirgu. Bet brēka bija tik skaļa, ka tagad būtiski pieaudzis pieprasījums pēc Gruzijas vīniem un Boržomi minerālūdeņiem pasaules tirgū. Kam Rietumos agrāk bija kaut nojauta par Boržomi dziednieciskajiem avotiem? Tagad radusies vismaz ziņkārība, bet, noskaidrojot šo ūdeņu unikālās īpašības, radīsies arī nopietnais pieprasījums. Līdzīgi arī ar vīniem, jo katra Gruzijas vīnu marka ir unikāla. Tāpēc bija saradušies milzum daudz viltotāju, kuri sapildīja pudelēs līdzīgas krāsas masu produkciju, uz etiķetes sazīmēja bikšāķiem līdzīgus burtus… Tagad pat Bulgārijā gatavotie gruzīnu vīnu atdarinājumi drīkst saukties tikai par vīna dzērieniem, bet paši gruzīni — kā tam vajadzētu notikt visur — ražos savus markas vīnus, katru marku savā aizā vai ciematā, un iedomīgie rietumnieki pirks un izbrīnīti klakšķinās mēli.
Putina aktivitātes
Jau mēnesi pirms “Lielā astoņnieka” sanāksmes Sanktpēterburgā Kremlis rīkoja vienu politisku parādi pēc otras. Starptautiska žurnālistu sanāksme. Dažādu reliģisko konfesiju vadītāju sanāksme. Nevalstisko organizāciju apspriede. “Vienotās Krievijas” sanāksme ar Putina piedalīšanos. Prezidenta iziešana pie tautas un puisēna bučošana. Un visbeidzot interneta konference kā moderno tehnoloģiju ienākšanas apliecinājums.
Cik izdevās sekot šai konferencei, viss izskatījās pēc māžošanās. Tiesa, Krievijā esot 22 miljoni cilvēku, kuri lieto interneta pakalpojumus (Baltkrievijā, piemēram, šādas iespējas stipri ierobežotas). Bet fakti liecina, ka Maskavā internetu lieto vismaz puse iedzīvotāju, kamēr Sibīrijas daļā, kur tāpat lielas pilsētas, internets pieejams tikai septiņiem procentiem, un daudzos apgabalos gubernatori vispār internetu uzskata par nevēlamu. Bet jāatzīst, ka jautājumu Putinam bija visai daudz, par populārākajiem jautājumiem nobalsojuši tūkstošiem cilvēku.
Rīkotāji nebija rēķinājušies, ka interneta lietotāji nav žurnālisti, ka tā ir pārsvarā jaunu cilvēku kopa, kura internetā mīl patērzēt. Rezultātā uz būtiskajiem vaicājumiem Putins nemaz neatbildēja, bet uz atlasītajiem vaicājumiem atbildēja ar sen dzirdētām frāzēm un demagoģiju. Laikam taču Kremļa politikas gatavotāji saprata neveiksmi, tāpēc dažas dienas vēlāk prezidents turpināja atbildēt uz vairākiem citiem jautājumiem, bet pats Putins jau bija redzams klabinot atbildes uz taustiņiem, jebšu pirmajā reizē viss izskatījās pēc televīzijas šova.
Suverēnā demokrātija
Pirms G8 sammita Kremlis vēlējās par varītēm pasaulei pierādīt izcilos sasniegumus pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Tāpēc arī tika izgudrots jauns vārdu savienojums — suverēnā demokrātija —, kam vajag apstiprināt domu, ka Krievijā valda kāda īpaša tipa demokrātija. Man tas atgādina “Perestroikas” gadus, kad Gorbačovs uzsvēra politisko uzskatu daudzveidības nepieciešamību, lietojot jēdzienu sociālistiskais plurālisms. Netika gan paskaidrots, ar ko šāds radījums atšķiras no parastā plurālisma.
Mazai atkāpei varu atsaukties uz ticamu informāciju par Berklava atbildi trimdas gadu nometinājuma vietas Vladimiras partijas vadītājam.
— Par ko īsti, biedri Berklav, jūs Latvijā neieredz?
— Tiek apgalvots, ka esot buržuāziskais nacionālists.
— Kāda šausmīga apsūdzība! Varbūt tomēr vienkārši nacionālists?
— Bet kāda starpība? — ar ironiju atvaicāja Berklavs.
Liekas, ka Kremļa varasvīri šoreiz izprot ne tikai vārdu lingvistisko atšķirību. Arī Staļins sevi uzskatīja par demokrātu. Kā šo jēdzienu izprot Kremļa vadība, liecina daudzi fakti. Zīmīgi notikumi risinājās ap opozīcijas rīkotu konferenci “Cita Krievija”. Vispirms divas labējā spārna partijas tika piespiestas atteikt savu līdzdalību, aizbildinoties ar limonoviešu klātbūtni. Tika brīdināti ārvalstu diplomāti, lai viņi atturētos no “nedraudzīgo soļu veikšanas”. Un beidzot, vairāki desmiti no tālienes braucošo delegātu tika aizturēti pusceļā, viņiem atņēma pases it kā jautājumu noskaidrošanai. Bet Maskavā rādīties bez pases nav iespējams.
Piezīmes uz avīžu malām
Ne visiem notikumiem iespējams veltīt plašāku komentāru, tāpēc eksistē žanrs, ko sauc par marginālijām.
Krievijas parlaments devis tiesības prezidentam vienpersoniski izlemt, kuru “teroristu” nogalināšanai uz ārzemēm jāsūta čekisti. Citur pasaulē visu izlemj paši specdienesti, bet prezidents tikai var prasīt atbildību no konkrētiem ierēdņiem, ja iznākušas nepatikšanas. Pie mūsu kaimiņiem visu atbildību uzņemas prezidents. Interesanti gan.
Visoriģinālāko metodi cīņai pret “ekstrēmistiem” izteica Žirinovskis. Sak, vajag baznīcā apsvētīt cirvi, un tad es ar to cirvi braukšu uz Londonu un visu nokārtošu viens divi.
Tikmēr Latvijā varen sadūšojušies homoseksuāļi, kuri agresīvā veidā grib sevi demonstrēt sabiedrībai. Jo, lūk, guļamistabās šamējos neviens neievērojot. Lai jau demonstrē, ja vēlas, tikai nesaprotami, kāpēc policijai būtu šie īpaši jāapsargā. Vai policijai citu darbu trūkst?
