Otrdienas rītā, pieminot ģenerāli Pēteri Radziņu, Valkas ģimnāzijas ēkas 1. stāvā atklāja viņam veltītu stendu. Tas tapa, pateicoties skolas jauno novadpētnieku veikumam – ģenerāļa dzīves gaitas izpētei un piemiņas glabāšanai.
Piemiņas pasākumu pagodināja P. Radziņa radinieces – brāļa Jāņa mazmeitas – Atzinības Krusta kavaliere, bērnu ārste Dzintra Celmiņa un viņas māsa Teiksma Slaidiņa. Valku apmeklēja arī viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots un ģenerālis Dainis Turlais. Ģimnāzistu veikumu novērtēja novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis un pašvaldības deputāti – Aivars Sjademe un Ernests Lībietis.
Sākums piemiņas muzejam Ģimnāzijas novadpētnieku pulciņa vadītāja Vineta Skutāne “Ziemeļlatvijai” atzīst, ka informācija par izcilo novadnieku ir gaužām skopa. Šī iemesla dēļ nemaz nav bijis tik viegli to apkopot, lai pašiem skolēniem būtu interesanti, kā arī lai varētu saskatīt kopsakarības ar mūsu valsts vēsturi. Savukārt G. A. Zeibots uzskata, ka šis stends varētu būt sākums ģenerāļa piemiņas muzejam. Tas varētu tapt P. Radziņa dzimto māju vietā – no Valkas nepilnus septiņus kilometrus attālajās “Jaunvīndedzēs” Valkas pagastā. Lai godinātu ģenerāļa piemiņu, radiniece T. Slaidiņa ģimnāzijas direktorei Lilitai Kreicbergai uzdāvināja greznu, ādas vākos iesietu, Goda grāmatu.
Dzīves gaitu ietekmē vēsturiskie notikumiIespējams, ka daudzi valcēnieši nemaz nezina, ka Pēteris Valdemārs Radziņš (tāds ir viņa pilnais vārds) 1924. gada februārī iecelts par Latvijas armijas komandieri.Stendā pieejamā informācija liecina, ka P. Radziņš dzimis Lugažu pagasta (tagad – Valkas) “Jaunvīndedzēs” 1880. gada 2. maijā lauksaimnieku ģimenē. Mācījies Lugažu draudzes skolā, Valkas pilsētas skolā un Valkas Nelsona reālskolā. Tālākā izglītība un profesijas izvēle saistīta ar militāro dienestu. Pētot ģenerāļa dzīves gaitas, jāatzīst, to ietekmējuši tā laika nozīmīgākie vēsturiskie notikumi. 18 gadu vecumā kā brīvprātīgais P. Radziņš sāka dienestu Krievijas impērijas armijā – Kauņā novietotajā 112. Urālu kājnieku pulkā. Pēc gada 19 gadu vecumā iestājās Viļņas junkurskolā un to pabeidza 1901. gadā. No 1905. gada P. Radziņš piedalījās Krievijas – Japānas karā Mandžūrijas armijas sastāvā. No 1907. līdz 1910. gadam mācījās un pabeidza ģenerālštāba akadēmiju. Savukārt Pirmajā pasaules karā pildīja dienesta pienākumus Rietumu un Rumānijas frontēs. Pēc Oktobra revolūcijas Krievijā dienestu turpināja Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā un Ukrainas Tautas Republikas armijā. Pēc to sakāves 1919. gadā P. Radziņš devās uz Varšavu, kur tikās ar Zigfrīda Annas Meierovica vadīto Latvijas delegāciju. Šīs tikšanās rezultātā P. Radziņš atgriezās Latvijā, kur viņam piešķīra Latvijas armijas dienesta pakāpi – pulkvedis.1919. gada 27. oktobrī pulkvedis kļuva par Latvijas armijas virspavēlnieka Jāņa Baloža štāba priekšnieku. Pirmais uzdevums bija uzbrukuma plāna izstrādāšana Bermonta armijai. To veiksmīgi uzsāka 3. novembrī, bet jau 11. novembrī tika atbrīvota Pārdaugava. Kā Latvijas armijas štāba priekšnieks vadīja arī Rīgas, Zemgales un Latgales atbrīvošanas cīņas. P. Radziņam 1920. gada 5. februārī tika piešķirta nākamā dienesta pakāpe – ģenerālis. 1921. gada oktobrī pēc paša vēlēšanās atvaļinājās no aktīvā dienesta. Ģenerālis turpmāk aktīvi iesaistījās virsnieku sagatavošanā un apmācībā kā Kara skolas, Aviācijas skolas un Virsnieku kursu lektors. Viņš pētīja un rakstīja kara vēstures un kara teorijas jautājumus. Viens no pazīstamākajiem P. Radziņa darbiem ir “Latvijas brīvības karš”.
