Šovasar klajā nākusi smiltenieša Gunāra Godiņa grāmata “Atkal jaunos laikos: pagasta zemes ierīkotāja atmiņas”, kas jau ieguvusi gana lielu lasītāju ievērību.
Grāmata vēsta par zemes reformu Latvijas laukos aizvadītā gadsimta pēdējā desmitgadē (90. gados). Autors balstās uz personīgo pieredzi, jo zemes reformā bijis iesaistīts vistiešākajā veidā, strādājot par zemes ierīkotāju, bet vēlāk – par kadastra inspektoru bijušā Valkas rajona Launkalnes pagastā.
Vēstures dokumentējumsGrāmatas eksemplāri jau ir pieejami visās Smiltenes novada bibliotēkās un ātri atraduši ceļu pie lasītājiem, vismaz Smiltenes pilsētas bibliotēkā.“Tiklīdz cilvēki ierauga, ka grāmata ir par mūsu vietām, tā uzreiz to paņem lasīšanai,” stāsta bibliotēkas informācijas speciāliste Vita Rutka un pieļauj, ka acīmredzot pēc grāmatas veidosies rinda, jo jau šobrīd jaunā izdevuma bibliotēkā uz vietas nav. Tas ir izsniegts lasīšanai.No 3. septembra G. Godiņa grāmata “Atkal jaunos laikos: pagasta zemes ierīkotāja atmiņas” būs pieejama Launkalnes bibliotēkā. Tās vadītāja Inese Pēča paredz, ka pēc grāmatas būs pieprasījums galvenokārt vidējās un vecākās paaudzes lasītāju vidū, kuri paši pieredzējuši zemes reformas laikus. “Jau tagad Launkalnē grāmatas privātie eksemplāri ceļo no rokas rokā,” zina stāstīt I. Pēča.Grāmatu “Atkal jaunos laikos: pagasta zemes ierīkotāja atmiņas” izdevusi Cēsu kultūras biedrība “Harmonija” 250 eksemplāru lielā tirāžā.Grāmatas redaktors Jānis Polis savā priekšvārdā uzsver, ka Gunārs Godiņš spējis atspoguļot Latvijas valsts nesenā pagātnē notikušo zemes reformu visā tās sarežģītībā, argumentēti uzsverot šā procesa gan pozitīvās, gan negatīvās nianses. Tāpat J. Polis norāda, ka autora stāstījums sniedz gana plašu ieskatu tā laika notikumos, balstoties uz reāliem faktiem un iztiekot bez lieka patosa, un ir konkrēts un paliekošs mūsu nesenās vēstures atspguļojums.“Autors īpaši pārliecinošs un lasītājam saistošs ir tajās nodaļās, kur detalizēti attēlo konkrētus un savā būtībā ļoti atšķirīgus privatizācijas gadījumus Launkalnes pagastā un tā tuvākajā apkārtnē,” izdevuma priekšvārdā norāda J. Polis.
Secinājumi jāizdara lasītājiemG. Godiņa dzīve un darbība ar laukiem bijusi saistīta visu mūžu. Viņš ir dzimis Drustu pagastā, kas robežojas ar Launkalnes pagastu. Studējis agronomiju Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, strādājis par kolhoza galveno agronomu un savu pieredzi atspoguļo arī jaunajā grāmatā, piemēram, apraksta notikumus pēckara periodā Drustu (toreiz Gatartas) pagastā), Raunā, Smiltenē un Jaunpiebalgā.Šī ir pirmā grāmata, ko uzrakstījis G. Godiņš. Vaicāts, kas bijis impulss izdevuma tapšanai, viņš atsaucas uz franču filozofa Šarla Monteskjē aforismu: “Laimīga tā tauta, kurai ir garlaicīga vēsture”. Ar to autors arī iesāk savu grāmatu un tajā balstās uz zemes ierīkotāja un kadastra inspektora darbā uzkrātajiem un pierakstītajiem faktiem.“Latvijā pēdējā simtgadē notikuši daudzi nozīmīgi gadījumi, kas tiek aizmirsti,” atgādina G. Godiņš un zemes reformu Latvijas laukos vērtē kā svarīgu procesu, kas iespaidoja un noteica lauku teritoriju tālāko attīstību. “Es aprakstu faktus, bet nesaku, vai tas bija labi vai slikti, pareizi vai nepareizi. To lai lasītāji secina paši,” piebilst autors.Atgādinām, ka 1990. gada 13. jūnijā Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma lēmumu “Par agrāro reformu Latvijas Republikā”, kas paredzēja lauku apvidus zemes piešķiršanu lietošanā fiziskām un juridiskām personām ar tai sekojošu zemes privātīpašuma tiesību atjaunošanu vai nodošanu fizisku personu privātīpašumā.
