Jaunajā mācību gadā Smiltenes Centra vidusskolā pēc gandrīz gadu ilgas prombūtnes mācības atsāks smilteniete Dita Pētersone. Pērn augustā, iesaistoties organizācijas “AFS Latvija” jauniešu apmaiņas programmā, jauniete devās uz Dāniju. Tur viņa visu aizvadīto mācību gadu mācījās Stenhus ģimnāzijā Holbekas pilsētā un ar savējiem Latvijā sazinājās tikai virtuālajā vidē.Tagad Dita skolas solā sēdīsies Centra vidusskolas 12. klasē. Tā mācību viela, ko viņas klasesbiedri Latvijā mācījās 11. klasē, jaunietei nu ir jāapgūst papildus, lai zināšanās nebūtu robu. “Darīšu visu, lai šajā mācību gadā varētu absolvēt skolu. Zinu, ka būs grūti, taču gribu pabeigt kopā ar savu klasi. Paldies Centra vidusskolai, ka mani pieņēma 12. klasē, kaut gadu biju projām,” savai skolai pateicas Dita.Jūlijā pārrodoties mājās, sākumā sarunās ar vecākiem viņai ne reti iespruka vārdi angļu vai dāņu valodā. Tik ļoti pie svešās mēles bija pierasts Dānijā 10 pavadīto mēnešu laikā. Taču Dita šajā laikā ieguvusi ne tikai svešvalodu zināšanas. Septiņpadsmitgadīgā jauniete arī paplašinājusi savu redzesloku un mainījusi domāšanu līdzīgi citiem studentiem un skolēniem, kuri kādu laiku mācījušies ārzemēs.
Pasaule ir maziņaGalvenā atziņa ir tā, ka pasaule patiesībā ir maziņa, secina Dita. Holbekas pilsētā apmaiņas studenti (tā Dānijā sauc arī vidusskolēnus) bija arī no Meksikas, Taizemes, Ungārijas, Turcijas, Čīles, Austrālijas un Peru. Ja tik tālās pasaules zemēs ir iegūti draugi, ar kuriem vēlāk var sazināties un kādreiz varbūt pat aizbraukt ciemos, tad planēta Zeme domās sarūk.Un vēl Dita secina, ka, dzīvojot Dānijā, kļuvusi patstāvīgāka un jūtas vairāk pieaugusi. “Esmu iemācījusies daudzas lietas par dzīvi, ko te, Latvijā, varbūt neiemācītos vispār. Piemēram, to, kā var dzīvot viens pats projām citā zemē, pats par sevi atbildēt, pieņemt lēmumus un noteikt savu dienas kārtību,” viņa atzīst.Dānijā Ditai gan bija gādīga un mīļa dāņu viesģimene, kas uzņēma apmaiņas studenti no Latvijas: mamma Aase, kura strādā bibliotēkā, tētis Pērs – lokomotīves vadītājs, brālis Andreass (17 gadi), māsas Nana (20 gadi) un Džūlija (28 gadi). Tomēr tas nav tas pats, kas īsto vecāku un citu tuvinieku atbalsts vai draugi un klase, pie kuras pierasts vairāku gadu garumā.Pirmais un lielākais pārbaudījums Dānijā smiltenietei bija mācību gada sākums Stenhus ģimnāzijā bez dāņu valodas zināšanām – tikai ar to vārdu krājumu, kas iegūts nedēļu ilgos dāņu valodas paātrinātajos kursos “AFS” nometnē. Tā nu pirmajā skolas dienā Dita jutās kā ūdenī iemests kucēns, kuram pašam jāizķepurojas, lai nenoslīktu. Mācības, izņemot svešvalodu stundas, notika dāņu valodā. Ātrāk iemācīties runāt dāniski latviešu meiteni mudināja arī ģimene, kurā Dita dzīvoja. Ģimenes galva Pērs angliski nerunāja, tāpēc visi gaidīja, kad latviete sāks runāt dāņu valodā. “No septembra viņi ar mani arvien mazāk runāja angliski, līdz pavisam pārgāja uz dāņu valodu, un tad mana izvēle bija atbildēt dāniski vai angliski. Arī es pati gribēju runāt dāniski. Iemācījos, taču ar lielu akcentu,” saka Dita.Brīžiem dāņi viņai pārvaicājuši, – “ko tu saki?”, taču viesģimene gan esot visu labi sapratusi.
Studēs Dānijā līmeņa dēļ Ditai Dānija patīk – gan tās iedzīvotāji, gan kvalitatīvā izglītība, tāpēc smilteniete vēlas studēt tieši šajā valstī. Dānijā studijas augstskolā esot bez maksas. Turklāt tagad visiem Eiropas Savienības studentiem, kuri studē Dānijā, ir tiesības saņemt Dānijas valsts stipendiju, ja viņi paralēli studijām strādā vismaz 10 līdz 12 stundu ilgu darbu nedēļā.Izglītības sistēma Dānijā, salīdzinot ar Latviju, ir atšķirīga un ir augstākā līmenī, secina Dita. Piemēram, 9. klases absolventiem ir vairākas iespējas, ko darīt tālāk: uzreiz turpināt mācības ģimnāzijā kādā no piedāvātājiem novirzieniem; mācīties 10. klasē vispārīgus mācību priekšmetus un gadu domāt, ko vēlas mācīties; gadu mācīties ārzemēs skolēnu apmaiņas programmā. Protams, ir arī profesionālās izglītības iestādes.Stenhus ģimnāzija, kurā mācījās Dita, piedāvā izvēlēties trīs gadus ilgu vidusskolas vai divus gadus ilgu tā dēvēto HF izglītību. “HF cilvēks izvēlas, kad jau zina, kur tālāk grib mācīties un pats arī var izvēlēties priekšmetus un līmeņus. Savukārt ģimnāzijā ir līnijas jeb novirzieni un līniju mācību priekšmeti,” skaidro Dita. Ja viņa būtu dāniete, tad izvēlētos HF programmu. Taču Dita bija apmaiņas studente un nokļuva ģimnāzijas klasē ar mūzikas novirzienu. Ģimnāzijā katrs priekšmets ir sadalīts A, B vai C līmenī atšķirībā no mācību grūtības pakāpes, un skolēns pats izvēlas līmeni. Visaugstākais ir A līmenis. Dita mācījās mūziku, angļu, spāņu un vācu valodu, matemātiku, filosofiju, antīko vēsturi un sportu. A līmeņi bija mūzikā un angļu valodā. “Ar mūziku A līmenī man bija šausmas, jo neesmu gājusi mūzikas skolā. Taču manā klasē Dānijā katrs prata spēlēt kādu mūzikas instrumentu un zināja to, ka savu nākotni saistīs ar mūziku. Vārdu sakot, tie bija jaunie talanti, kuri labi dzied un spēlē,” saka Dita. Viņa mācījās spēlēt ģitāru un klavieres. Matemātiku smilteniete Dānijā mācījās B līmenī, un tas ir nedaudz zemāks, salīdzinot ar līmeni Latvijā, spriež smilteniete. Dāņu skolēni matemātikas stundās izmantojot dārgus kalkulatorus, ar kuriem var izrēķināt visu. Dāņi uzskatot, – galvenais ir iemācīties ar visu rīkoties, jo vēlāk tāpat to visu varēs izmantot. Laika skumt pēc mājām nebijaAtšķirībā no Latvijas Dānijā mācību stundās ir intensīvs grupu darbs, vēl secina Dita. Sākumā viņu pārsteigusi arī kāda atšķirība. Skolēni Dānijā pedagogus uzrunā uz “Tu”.“Doma ir tāda, ka visi ir vienlīdzīgi, var mācīties cits no cita, un skolotājs ir nevis pats augstākais, bet mācot pauž arī savu viedokli un domas. Sākumā man gan bija šoks, ka skolēni stundās dažreiz “uzbrauc” skolotājam, drīkst klasē stundu laikā sēdēt uz galda, izmantot datorus, ēst vai iet pēc dzeramā ūdens,” stāsta Dita. Mācību stunda Dānijā ilgst 55 minūtes. Dienā ir vidēji seši mācību priekšmeti.Pēc stundām ir ļoti lielas iespējas, kā pavadīt brīvo laiku. Skolēniem tiek piedāvāta iespēja bez maksas apeklēt jauniešu skolu, kas ir kaut kas līdzīgs Latvijas interešu izglītības pulciņiem. Dita izvēlējās dejot zumbu, mācīties spāņu valodu, kādu laiku trenēties fitnesā, kā arī apmeklēja šūšanas un dizaina nodarbības. Ko darīt bijis tik daudz, ka nav pat atlicis laika skumt pēc mājām.Piedevām kopā ar savu viesģimeni Dita atpūtās Turcijā un Fēru salās, bet kopā ar klasi mācību ekskursijā nedēļu pabija Londonā.Balstoties uz personīgo pieredzi, Dita iesaka arī citiem vienaudžiem nebaidīties un izmantot iespēju mācīties ārzemēs skolēnu vai studentu apmaiņas programmās. Tā savā ziņā ir dzīves skola, kurā acis uz pasauli atveras platāk. Jo vairāk, papildinot savu izglītību, jaunieši redz, dzird un uzzina ārpus ierastās ikdienas vides, jo daudzpusīgāks un erudītāks ir arī viņu redzējums uz pasauli.
