Pagājušā gada Eiropas basketbola čempionāta bronzas medaļniecei Lainei Kurpniecei šonedēļ Ungārijā neizdevās kopā ar valsts U–20 izlases meitenēm atkārtot iepriekšējā gada panākumu.
Pagājušā gada Eiropas basketbola čempionāta bronzas medaļniecei Lainei Kurpniecei šonedēļ Ungārijā neizdevās kopā ar valsts U–20 izlases meitenēm atkārtot iepriekšējā gada panākumu. Šoreiz jāsamierinās ar cīņu par 9. līdz 12. vietu.
Mūsu saruna ar Laini notika jau pagājušajā vasarā pēc atgriešanās no Čehijas, taču vairāku apstākļu dēļ tā publicitāti neieguva. Pašlaik ir piemērots brīdis, lai plašāk iepazīstinātu “Ziemeļlatvijas” lasītājus ar vienu no šā gada Eiropas čempionāta Latvijas U – 20 izlases līderēm ēvelieti Laini Kurpnieci. Pirmajās četrās čempionāta spēlēs viņa guva 59 punktus punktus, kā arī savāca lielāko daļu atlēkušo bumbu pie sava un pretinieču groza.
Ēveliete kopš dzimšanas
Laine ir dzimusi Valkā, bet dzīvojusi visu laiku Ēvelē, bijušās krejotavas un ārsta mājā. Septiņus gadus mācījusies Ēveles pamatskolā.
“Sporta skolotājs tolaik mums bija Jānis Pētersons, kam pašam interesēja basketbols. Mēs braucām spēlēt uz Strenčiem un citur, taču šodienas skatījumā tolaik tā tāda bumbošanās vien bija. Vieglatlētikas sacensībās man parasti bija jāmet šķēps vai jāgrūž lode. Pēc tam, kad Pētersons aizgāja strādāt uz Strenču pamatskolu, vienu gadu sporta skolotājs man bija basketbolistes Lāsmas Jēkabsones tētis Ainārs – bijušais Latvijas izlases volejbolists. Kad gāju jau septītajā klasē, sporta skolotāja uz Ēveli brauca no Valmieras, un es gadu nospēlēju basketbolu pie Valmieras BJSS meitenēm. Braucu tikai uz spēlēm, taču laukumā tiku diezgan reti. Parasti trenējos mājās Ēveles sporta zālē,” stāsta Laine Kurpniece.
Basketbola pamatus apgūst Rīgā
Kāda Ēveles meitene jau pirms Laines bija aizgājusi uz Rīgas 47. vidusskolu. Viņai diemžēl vēlāk veselības problēmu dēļ bija jāpārtrauc treniņi.
“Mamma man arī ieteica pamēģināt. Aizbraucām uz galvaspilsētu, un pēc treniņnometnes mani uzņēma 47. vidusskolā. Tā nu iznāca, ka 8. klasē jau mācījos Rīgā. Tur pabeidzu arī vidusskolu. Pirmais treneris, mācoties 8. un 9. klasē, bija Viktors Strupovičs. Uzskatu, ka viņš man ielika basketbola pamatus. Pēc tam, kad Strupovičs negaidīti aizgāja aizsaulē, trenējos pie Edvīna Krūmiņa, kurš strādāja tālāk ar mūsu komandu. Latvijas izlasē manam dzimšanas gadam galvenais treneris ir Aigars Nerips, bet U-20 izlasē — Ainārs Čukste (2005. gadā). Faktiski treniņos viņi strādāja ar komandām abi kopā. Arī klubā “Rīdzene”,” sarunu turpina basketboliste.
Pirmie panākumi ar vidusskolas komandu
Spēlējot 47. vidusskolas komandā, četrus gadus pēc kārtas Laine uzvarēja Rīgas domes kausa izcīņā. Parasti finālā bija jāspēlē pret Natālijas Draudziņas ģimnāziju un Lāsmu Jēkabsoni.
Ar vidusskolas komandu Laine ir apbraukājusi dažādus turnīrus arī ārzemēs: Turcijā, Vācijā, Francijā Čehijā, Brazīlijā un citur.
“Neko tādu neredzētu, ja nespēlētu basketbolu. Brazīlijā ieguvām trešo vietu pasaules skolēnu čempionātā un saņēmām bronzas medaļas. Pēc sacensībām vēl vienu nedēļu dzīvojām tautiešu ģimenēs kādā latviešu emigrantu pilsētiņā. 2001. gadā Turcijā tādā pašā turnīrā palikām ceturtajā vietā. Latvijā pārsvarā visi mači bija Rīgā, nu vēl arī Liepajā un Ventspilī,” saka L. Kurpniece.
Rīgā Sieviešu basketbola līgā viņa spēlēja pārsvarā pie “TTT/Rīga” otrās komandas. Pirmajā komandā pie lielajām vēl netika. Otro komandu veidoja uz 47. vidusskolas meiteņu komandas bāzes. Laine spēlējusi arī pie TTT kadetēm un TTT juniorēm, tomēr augstas vietas nekad neizcīnīja, jo tās bija jauniešu komandas. Augstākā bija piektā vieta Sieviešu basketbola līgā.
“Finālos nedabūjam īsti uzspēlēt, jo sākās treniņi izlasē. Ja mēs, trīs meitenes, kas spēlējām izlasē, būtu piedalījušās finālspēlēs, noteikti mūsu komanda iegūtu augstāku vietu. To atzina arī komandas treneri. Protams, spēlējām arī Latvijas Jaunatnes basketbola līgā. Vienu gadu arī Baltijas basketbola līgā, bet tur klājās diezgan bezcerīgi,” paskaidro Laine.
Ceļš uz tālo Ameriku
Kad meitene vēl macījās Rīgā, uz viņas e-pasta adresi atnāca vairāki piedāvājumi no Amerikas augstskolām.
Pati viņa nekādus sakarus nemeklēja. Uz vēstulēm atbildēja diezgan pavirši un nenopietni, jo vēl bija jāpabeidz šoferu kursi.
“Pati neticēju, ka kaut kur aizbraukšu prom no Latvijas. Līdz vasarai jau no kādām septiņām skolām bija atsūtītas vēstules. Beigās es paliku pie divām. Ņūdžersijā bija viena mana gada latviete. Viņa mani aicināja. Taču pēc tam no turienes viss it kā apklusa, bet Bingemtonas universitātes piedāvājumi nāca arvien biežāk, beigās jau zvanīja gandrīz katru dienu, kamēr es arī piekritu. Dāņu trenerim manu e-pasta adresi bija iedevušas latviešu basketbolistes. Labāk gan būtu braukusi uz Ņūdžersiju, jo divām latvietēm kopā tomēr būtu vieglāk tālu svešumā. Nākamajā dienā atnāca ziņa no Ņūdžersijas, ka viņi finansējot studijas utt., bet bija jau par vēlu.
Savu izvēli vairs negribēju mainīt. Faktiski jau Ņūdžersija ir tikai trīs stundu brauciena attālumā, tā ka varēju apciemot arī draudzeni,” stāstījumu turpina L. Kurpniece.
Sākumā viņai bija ļoti grūti aprast gan ar mācībam, gan sadzīvi. Lai arī Laine jau varēja saprast, ko viņai saka, pirmais pusgads tomēr pagāja, līdz tika kārtīgi apgūta valoda. Citi pāri okeānam parasti brauca mēnesi pirms mācībām, lai kaut cik pierastu un iedzīvotos.
Ģimenē — trīs bērni
Laines brālis Mikus šoruden ies Ēveles pamatskolas 7. klasē, bet māsa Anete šogad beidza Valmieras Viestura vidusskolu. Brālim it kā vairāk velk uz vieglatlētiku. Vecāki gan nekad nav bijuši īpaši sportiski. Mamma lielāko mūža daļu strādāja Ēveles aptiekā, tagad arī aptiekā Sedā. Tētis strādāja gan gaterī, gan uz traktora, bet pašlaik —”Sedas kūdrā”.
Atpakaļ uz Ameriku Laine devās pagājušās vasaras beigās — 23. augustā, un skumji kļuva ne tikai visai Kurpnieku ģimenei, bet arī sunim Gerro, kurš Ēvelē ieradās kopā ar Laini un viņas Čehijā nopelnīto bronzas medaļu taisnā ceļā no Rīgas lidostas.
Bet nu jau gads atkal aizskrējis nemanot, un visa Kurpnieku saime ar nepacietību gaida Laini atkal pārbraucam mājās Ēvelē. Diemžēl šoreiz bez cerētās medaļas, bet tāpēc jau ne mazāk mīļu.
***
FAKTI
Laines Kurpnieces sportiskie panākumi:
Eiropas U–20 čempionātā 3. vieta — 2005. g. Čehijā;
Pasaules skolēnu čempionātā 3. vieta — 2003. g. Brazīlijā, 4. vieta – 2001. g. Turcijā;
Rīgas domes kausa izcīņas uzvarētāja (2001., 2002., 2003., 2004. g.);
Valkas rajona sporta laureāte (2003., 2005. g.).
***
Izlases treneris Ainārs Čukste (pēc 2005. g. Eiropas čempionāta):
“Laine ir malacis. Viņa pat nospēlēja labāk, nekā mēs no viņas gaidījām — vismaz par 110% no cerētā. Pirms tam viņa bija U-18 izlasē pie 1986. gadā dzimušajiem — arī viena no līderēm, taču parādīja diezgan viļņveidīgu sniegumu. Tagad pēc Amerikā pavadītā gada viņa ir krietni pielikusi spēkā, izturībā, izpratnē un ir ļoti stabila spēlētāja. Agresīvi iet uz grozu, daudz tiek pie soda metieniem, varbūt pats metiens varētu būt nobeigtāks.
