Pirmo reizi pie Jērcēnu pagasta zemnieku saimniecības “Puntiņi” īpašnieka Jurija Ovsjaņņikova viesojos pirms sešiem septiņiem gadiem, kad viņš daudzus pārsteidza, uzsākot tolaik vēl par netradicionālu uzskatītu saimniekošanu – smiltsērkšķu audzēšanu.
Tagad “Puntiņu” saimnieks tiek uzskatīts par lielāko smiltsērkšķu audzētāju Ziemeļvidzemē. Mainījies ir saimniecības dārza izskats. Pirmajā viesošanās reizē pāri smiltsērkšķu stādu galotnēm varēja redzēt dārza otru malu, bet tagad tie ir pārtapuši kuplā un plašā šo dekoratīvo koku birzī.
Darbā pirmajā vietā – kvalitāteEsmu ieradies augusta beigās, kad smiltsērkšķu ogu audzētājiem ir pats karstākais ražas vākšanas laiks, tādēļ arī pašu saimnieku satieku dārzā vācam ienākušos ogu ražu. “Tā šogad ir lielāka nekā pērn, tikai ogas nedaudz mazākas,” savu vērtējumu vākumam izsaka saimnieks.Vēlos zināt, kā šajos gados veicies ar veselīgo ogu audzēšanu un vai šai nodarbei bijusi atdeve. Jurijs labprāt padalās iegūtajā pieredzē. “Pēc ilgām pārdomām un saimniekošanas ekonomiskās analīzes nolēmu palikt pie mājražotāja statusa. Ražošanas apjoms gan ir mazāks, bet iegūst kvalitāte, kas ir ļoti svarīgi produkcijas patērētājiem. Tā kā esmu mājražotājs, pats ik dienu bez starpniekiem satiekos ar klientiem, lai pārdotu produkciju. Labi apzinos, ka viņu uzticību nostiprināšu tikai ar augstvērtīgu preci, tādēļ kvalitāte ir mana darba prioritāte,” apliecina J. Ovsjaņņikovs.Jaunums viņa darbībā ir smiltsērkšķu eļļas ražošana. “Esam sākuši gatavot arī tādu interesantu produkciju kā sauso eļļu. Tas ir pulverveida produkts un domāts tiem, kuri varbūt īpatnējās garšas dēļ nevar iedzert eļļu šķidrā veidā. Sauso eļļu var pievienot zupai, salātiem, tējai un citiem produktiem. Smiltsērkšķu eļļu ir ieteicams lietot kuņģa slimniekiem. Dzīvē esmu pārliecinājies, ka ne visi, kuriem ārsts šo eļļu ieteicis, tautas valodā runājot, spēj dabūt to iekšā, tādēļ izdomāju gatavot alternatīvu produkciju – sauso eļļu,” skaidro Jurijs.
Uzsākta eļļas ražošanaSmiltsērkšķu eļļas gatavošana ir viens no mērķiem, ko mājražotājs bija nolēmis sasniegt, uzsākot ogu audzēšanu. Šim nolūkam viņš saimniecībā plānoja izveidot nelielu cehu jeb smiltsērkšķu ražošanas iecirkni. Tagad šī ideja ir īstenota. “Ceha iekārta ir ļoti moderna un dārga, tādēļ to no ražotāja iznomājam. Lai darbam būtu atdeve, rūpīgi aprēķinām katru saimniecisko soli. Rēķinām, ar cik lielu darbaspēku iespējams novākt visu ražu. Cik tuvu vai tālu tā atrodas no glabātavas, cik izmaksā uzglabāšanas process. Tā kā joprojām nodarbojos ar smiltsērkšķu audzēšanu un pārstrādi, tad acīmredzot atdeve šai nodarbei ir,” nosaka J. Ovsjaņņikovs.Laika gaitā sabiedrībā ir palielinājušās zināšanas par smiltsērkšķu ogu dziedējošo spēku un veselīgumu, un arī tas veicinājis pieprasījuma pieaugumu. Arī Jurijs saimniekošanas sākumā nodarbojās ar vērtīgo ogu popularizēšanu, uzstājoties ar lekciju Valkas novada centrālajā bibliotēkā. “Gadsimta sākumā diezgan maz bija zināms, cik patiesībā vērtīgas ir šīs ogas. Tikai 2000. gadā Latvijā nodibināja Smiltsērkšķu audzētāju asociāciju, un arī tās biedru vidū bija daudz neskaidrību, kaut vai par to, kā pareizi ogas novākt. Tad tiešām bija nepieciešama pamatīgāka informācija par šo ogu sastāvu, vērtīgumu un audzēšanas īpatnībām. Apmēram reizi gadā šim izglītojošajam darbam pievērsās arī vairāki lielākie mediji. Tagad, piedāvājot un pārdodot produkciju, redzam, ka cilvēki par šīm ogām zina daudz vairāk nekā agrāk. Informācija ir savu panākusi, un, domāju, pieprasījums turpinās palielināties,” spriež J. Ovsjaņņikovs. Smiltsērkšķu audzētājs piekrīt, ka no ogām iegūtā produkcija nav lēta, bet cena atbilst to vērtībai. “Kādā rakstā par šīm ogām izlasīju, ka smiltsērkšķi ir gudru cilvēku produkts. Materiālai situētībai te nav nozīmes. Rupji rēķinot, katrs dienā var atvēlēt 10 vai 20 santīmus, lai šo produkciju pilnībā nodrošinātu savu bērnu uzturā, bet iznākumā mēs visi iegūsim veselu sabiedrību,” saka J. Ovsjaņņikovs.
