Smiltenē, Jāņukalna brīvdabas estrādē, jau ir noslēgusies vasaras sezona. Tai punkts tika pielikts 16. augustā ar grupas “Transleiteris” uzstāšanos un ballīti, kurā spēlēja DJ Mberg.
Smiltenes pilsētas kultūras centrā pasākumi atsāksies septembrī, tai skaitā arī jaunās ceturtā stāva zāles atklāšana un Smiltenes Tautas teātra pirmizrāde, Paula Putniņa luga “Pusdūša”.
Pārmet apskaņošanas kvalitātiSmiltenes kultūras centrs jau ir sastādījis plānu līdz pat šā gada nogalei. Publikai tiks piedāvātas teātru izrādes, deju uzvedumi un koncerti dažādām paaudzēm. 26. oktobrī gaidāms arī pavisam liels notikums – Smiltenes kultūras nama (tagad – kultūras centra) 50 gadu jubilejas svinības.Atskatoties uz nu jau aizvadītās vasaras kultūras un izklaides pasākumiem Smiltenes novadā, lielākie no tiem bija Smiltenes pilsētas svētki 15. jūnijā un Smiltenes novada svētki 3. augustā.Smiltenes pilsētas svētkus galvenokārt finansēja šā pasākuma lieldraugs uzņēmums SIA “Firma Madara ‘89”, atvēlot lauvas tiesu naudas svētku pasākumiem. Smiltenes novada dome no sava budžeta Smiltenes pilsētas svētkos ieguldīja salīdzinoši ļoti mazu daļu – 3445 latus. No tiem lielākā daļa (2420 lati) aizgāja Latvijas spēkavīru čempionāta organizēšanai Jāņukalna estrādē, bet atlikusī summa – svētku afišām, programmām un izdevumiem, kas saistīti ar 10 tualešu uzstādīšanu, informē Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone. Viņa arī piebilst, ka pilsētas svētkos pašvaldība faktiski guvusi ienākumus, jo par biļetēm, kas pārdotas uz nakts koncertiem, iekasēti gandrīz septiņi tūkstoši latu, un tie “palikuši pilsētai”. “Mēs neesam iztērējuši nodokļu maksātāju naudu, bet esam nopelnījuši papildus, pateicoties tam, ka svētkus pa lielam dāvināja “Firma Madara ‘89”,” uzsver P. Jansone.Smiltenes novada svētki šomēnes notika Grundzālē, un to rīkošanā novada dome no sava budžeta ieguldīja 3621 latu.Atskatoties uz šiem pasākumiem un domājot par nākamajiem, vairāki portāla www.ziemellatvija.lv apmeklētāji pauž neapmierinātību par salīdzinoši slikto pasākumu apskaņošanu, piemēram, konkrēti nosaucot Smiltenes novada svētku vakara koncertu Grundzāles brīvdabas estrādē, kā rezultātā “estrādē no pašdarbniekiem nevarēja neko saprast,” secina kāds portāla apmeklētājs.“Ziemeļlatvija” šo koncertu fotografēja no pirmās rindas, un tur dzirdamība bija laba, taču aptaujātie grundzālieši atzīst, ka solu malās sēdošie patiesi dzirdējuši slikti.Izmanto arī privāto aparatūru Kopš no darba Smiltenes kultūras centrā aizgāja skaņu operators Uģis Sirmais, pagaidām pasākumu apskaņošana un citi tehniskie jautājumi ir šās iestādes mākslinieciskās daļas vadītāja Jura Rozenberga pārziņā. Jau rakstījām, ka J. Rozenbergs sāka pildīt Smiltenes kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītāja pienākumus no šā gada 1. marta, iepriekš piesakoties novada domes izsludinātajā konkursā. Papildu tam J. Rozenbergs turpina darbu privātuzņēmumā SIA “Mezzoforte”. Šis uzņēmums dibināts 2002. gadā un nodrošina tehnisko aprīkojumu masu izklaides pasākumos, tai skaitā koncertos un festivālos. Pasākumu apmeklētājiem nav palicis nepamanīts tas, ka pašvaldības pasākumos uz atsevišķām iekārtām ir “Mezzoforte” uzlīme.“Kopš sāku strādāt par Smiltenes pilsētas kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītāju, neesmu slēdzis ar Smiltenes novada domi nevienu līgumu par pašvaldības rīkoto pasākumu tehnisko nodrošinājumu,” pārmetumus attiecībā uz privāto uzņēmējdarbību noraida J. Rozenbergs. Jā, sava uzņēmuma iekārtas viņš izmantojot pašvaldības pasākumu tehniskajā nodrošināšanā, taču neprasot novada domei par to atlīdzību. Galvenais, lai pasākums izdotos pēc iespējas labāks. Tas attiecies arī uz video instalācijām (plazmas televizoriem) Smiltenes novada svētkos Grundzālē. Televizori bija izvietoti estrādes skatuves dibenplānā, un tajos tiešraidē bija redzams uz skatuves notiekošais.“No firmas “Alfa SLS” vēl pieīrējām klāt tehniskās lietas, kas ir vajadzīgas skaņai un gaismai, lai šo pasākumu novada svētkos varētu uztaisīt. Izmantojām arī kultūras nama iekārtas un taisījām pasākumu pašu spēkiem,” skaidro J. Rozenbergs. Viņam palīdzējuši divi “Mezzoforte” darbinieki, taču ar viņiem ticis noslēgts līgums kā ar privātpersonām, nevis ar SIA “Mezzoforte”.“Labāk strādāju ar saviem darbiniekiem, nevis svešiem cilvēkiem. Paredzētā summa Smiltenes novada svētku tehniskajam nodrošinājumam pašvaldības budžetā bija 1500 lati. Es iztērēju mazāk – 786,5 latus, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli,” piebilst J. Rozenbergs.
Līdzšinējā prakse atstāta pašplūsmāDrīz Smiltenes pilsētas kultūras centrā sāks strādāt arī skaņu operators, un tad Smiltenes novada kultūras pārvaldes organizēto pasākumu apskaņošana jau būs viņa kompetencē.Smiltenes novada Kultūras pārvalde izsludinājusi konkursus uz Smiltenes pilsētas kultūras centra skaņu operatora, saimniecības daļas vadītāja un mākslinieka – noformētāja amatu. Uz skaņu operatora amatu konkursā pieteikušies divi pretendenti, “abi spēcīgi cilvēki, un ir, ko izvēlēties”, uzskata P. Jansone. “Sākoties sezonai, mums būs pilni štati. Tas ļaus nodrošināt pilnvērtīgu darbu,” viņa piebilst.Pagaidām nav pētīts, vai novada domes pakļautībā esošās iestādes – Smiltenes pilsētas kultūras centra – darbā, varētu būt pamats aizdomām par varbūtēju interešu konfliktu pasākumu tehniskajā nodrošinājumā, saka Smiltenes novada domes Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aigars Veldre. “Lai pateiktu, vai pašvaldība šādos gadījumos zaudē vai iegūst, jautājums ir jāanalizē dziļāk, ir jāpēta, vai bijuši lētāki, konkurētspējīgāki piedāvājumi,” atzīst A. Veldre. Deputātiem arī jāņem vērā tas, ka Smiltenes pilsētas kultūras centram ir pašam sava skaņas un gaismas iekārtu bāze, kas turklāt tika papildināta Smiltenes kultūras nama rekonstrukcijas laikā, īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu. Pašvaldībai attiecīgi ir jāapzina pašai savas iespējas, pirms lemt par privātuzņēmumu aparatūras īri un par to maksāt.Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Mežulis pieļauj, ka šādos gadījumos pašvaldībai ir jārīko iepirkums, dodot iespēju pieteikties ikvienam interesentam un izvēloties lētāko piedāvājumu.VIEDOKĻINo foruma “Smiltenes novada svētku apskaņošana estrādē”(forums atvērts www. ziemellatvija.lv) “Dīvaini varbūt ir tas, ka apskaņo pasākumus kompānija, kuras īpašnieks vai daļu turētājs ir kā reiz kultūras nama vadītājs (domāts Smiltenes pilsētas kultūras centra mākslinieciskās daļas vadītājs Juris Rozenbergs – redakcijas piezīme). Jautājums, vai dome ir rīkojusi cenu aptauju? Nākamais – vai te nav saskatāms interešu konflikts???? Bet varbūt Pārsla (Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja Pārsla Jansone – redakcijas piezīme) nemaz par šo faktu nav informēta, vai ne?”
“Varbūt zinātāja varētu pastāstīt, kurš no pasākumiem netiek apskaņots ar Rozenberga kompāniju???? Tas, ka juridiski visi papīri ir tīri, to mēs zinam…. Stāsts par citu… Cik mēs esam informēti par to, kur noslīd nauda par tehnisko apskaņojumu un kādās koruptīvās shēmās vietējie darboņi ir iesaistīti.” (autori nav zināmi; domas portālā internetā paustas anonīmi) VIEDOKĻIAigars Veldre, Smiltenes novada domes Kultūras, izglītības un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs: – Lai pateiktu, vai pašvaldība šādos gadījumos zaudē vai iegūst, jautājums ir jāanalizē dziļāk, ir jāpēta, vai bijuši lētāki, konkurētspējīgāki piedāvājumi. Manuprāt, noteicošais nav tas, no kura cilvēka vai kompānijas pašvaldība īrē skaņas, gaismas un citu tehniku, un vai šis cilvēks strādā kultūras namā, vai ne. Galvenais, lai pakalpojums ir kvalitatīvs un par adekvātu cenu. Manuprāt, šī viedokļu apmaiņa ir sākusies kvalitātes dēļ, jo ar apskaņošanu pēdējos pasākumos daudzi novada iedzīvotāji nav apmierināti. Un vēl jo īpaši, ja pakalpojuma sniedzējs ir mūsu pašvaldības darbinieks un rezultāts neapmierina, sākas šāda pamatota diskusija. Vai vajag pašvaldības pasākumos papildu izmantot privātuzņēmumu aprīkojumu? Ar Smiltenes pilsētas kultūras centra tehniku ir tā, ka pamatā visa jaunā tehnika, kas ir Smiltenes kultūras centrā (iebūvētā skaņas un apgaismošanas aparatūra – redakcijas piezīme) ir iegādāta Eiropas Savienības līdzfinansētajā kultūras nama ēkas renovācijas projektā, un to nedrīkst nest ārpus kultūras centra telpām. Manuprāt, kultūras centrā ir vecā tehnikas bāze, kas jau bija pirms tam, un to, ja nepieciešams, var izmantot. Taču, ja pakalpojums ir kvalitatīvs un varbūt pat par zemāko cenu, tad kādas novadam tur var būt pretenzijas, ja mēs nopērkam pakalpojumu no Jura Rozenberga uzņēmuma? Tas, kam vajadzētu pievērst uzmanību kultūras jomā nākotnē, ir, lai Smiltenē renovētais skaistais, jaunais, mākslinieciski gaumīgi noformētais kultūras nams būtu apdzīvots un tur notiktu aktīva kultūras dzīve ar daudziem notikumiem. Tas nav viegli. Tas ir smags darbs. Lai mums visiem kopā tas izdodas!
Ainārs Mežulis, Smiltenes novada domes priekšsēdētājs: – Turpmāk ir jāapzina lielie pasākumi gada laikā un konkrēti jāpasaka, ko Smiltenes kultūras centrs pats ar savu aparatūru nevar nodrošināt un kur vajag piesaisīt jaudīgāku tehniku. Ir jāsarīko viens iepirkums jeb atklāts konkurss attiecībā uz skaņas un apgaismošanas tehniku, kādas kultūras centrā nav. Līgumā arī jāatrunā soda sankcijas, ko piemērot, ja līguma saistības netiek pildītas.
Pārsla Jansone, Smiltenes novada Kultūras pārvaldes vadītāja: – Nekad neviens notikums Smiltenes pilsētas kultūras centrā jebkurā kultūras aktivitātē nenotiek ar pārtēriņu vai nesaprātīgu naudas iztērēšanu. Visu laiku tiek domāts, kā ieekonomēt un ar ko nopelnīt. Naudas izlietojums tiek tērēts uz pakalpojumu, ko mēs paši nevaram izdarīt. Mēs kā pašvaldības iestāde esam tikai ieguvēji no tā, ka Juris Rozenbergs strādā arī privātfirmā, jo viņam ir gan kontakti, gan resursi. Ja cilvēkiem ir jautājumi par kultūras centra darbu, tad atgādinu, ka pašvaldības komiteju sēdes un domes sēdes ir atklātas. Jebkurš interesents var nākt uz šīm sēdēm un iepazīties ar esošo situāciju. Katrs padoms un katra ideja ir zelta vērti, kuros jāieklausās, jo mēs strādājam iedzīvotāju dēļ, taču ne viss ir jākārto publiski.
