Vidzemes plānošanas reģiona rīkotajos Dārza svētkos Trikātas pagasta “Atpiļos” no bijušā Valkas rajona teritorijas pavisam bija aicināti septiņi dalībnieki. Par mājastēvu Rihardu Circeni rakstījām iepriekšējā laikraksta numurā. Šajā pieminam pārējos.
Uz balvu saņemšanu klātienē bija ieradušies divi – Jaunklidža saieta nama vadītāja Līga Rābante un Strenču novada kultūras centra vadītājas vietniece Sarmīte Caune, kura pārstāvēja Strenču plostniekus. Pārējiem paredzētās balvas svētku organizatori nogādās mājās.
Iegūst otro elpuVisi stāsti ir par aizrautīgiem lauksaimniekiem, drosmīgiem uzņēmējiem, tūrisma entuziastiem un sociāli aktīviem iedzīvotājiem, kas ar savu piemēru rāda, ka, dzīvojot šeit, Vidzemē, iespēju ir daudz, vajag tikai mācēt tās saskatīt, ņemt un darīt.Jaunklidža saieta nama prototips atrodas Rīgas Brīvdabas muzejā. “Tā kā ēka ir uzcelta zelta āderu krustpunktā, man, tajā strādājot, šķiet, ka ēka pati pievelk visu iespējamo uzmanību. Pateicoties šai ēkai, varu droši sacīt, ka gan Strenču novada, gan Plāņu pagasta un Jaunklidža vārds ir izskanējis līdz pat Ugandai Āfrikā. Saistībā ar projektu “Trešais tēvadēls” ir uzņemta 13 minūšu ilga videofilma. Man vislielākais prieks par to, ka vietējie iedzīvotāji novērtē manu veikumu un lepojas ar jauno namu,” priecājas L. Rābante. Ir likumsakarīgi, ka, pateicoties namam, Jaunklidzis ir ieguvis otro elpu. Pirmoreiz dokumentos Jaunklidzis minēts 17. gadsimtā.
Labā un radošā komandāPlostnieku svētki Strenčos notikuši jau 15 reizes. To organizēšanā daudz pūļu ieguldījušas novada kultūras darbinieces. Beidzamajos gados pilsētā atklāti vairāki interesanti objekti saistībā ar plostniecību – koka skulptūra Gaujas plostnieks, Plūdu stabs, brīvdabas koka plosta makets un citas lietas. “Atzīšos, ka neesmu plostniece. Smieklīgi, ka katru gadu notiek svētki, taču vēl neesmu paspējusi uzkāpt uz plosta. Tam nav bijis laika, jo visas pūles jāvelta svētku norises lietām. Atbrauciet maija trešajā sestdienā un izbaudīsiet visu, ko Strenči spēj dot šajos svētkos,” aicina S. Caune. Jau 2. septembrī paredzēts atklāt plosta piestātni.S. Caune “Ziemeļlatvijai” pastāstīja, ka katru gadu Plostnieku svētkos tiek izdomāts kaut kas jauns un nebijis. “Rakstām projektus, lai šos svētkus paceltu vēl augstākā līmenī. Ceram sarīkot plostnieku salidojumu, kurā piedalītos arī citu Latvijas novadu plostnieki. Mums ir laba un radoša komanda, tāpēc ir pamats cerēt uz izdošanos,” pauž S. Caune.Savukārt svētku organizētāja, Vidzemes plānošanas reģiona Informācijas centra vadītāja Ina Miķelsone cer, ka izdosies apkopot un nodrukāt grāmatiņu par šī gada vidzemnieku veiksmes stāstiem. Pērn tas izdevās, arī filma ir uzņemta. “Mēs ļoti gribētu to arī šogad, taču pašlaik viena kabata ir tukša un otrā nekā nav. Tomēr cerība ir,” smaida I. Miķelsone. Viņa sola arī popularizēt filmiņu par Jaunklidža bibliotēku, kas ir ļoti iedvesmojoša.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.
Vidzemes veiksmes stāsti
Jaunklidža vienīgajā sabiedriskajā ēkāPlāņu pagasta Jaunklidzī ar nedaudz vairāk par 200 iedzīvotājiem bibliotēka un saieta nams ir vienīgā sabiedriskā ēka, jo tur nav nedz veikala, nedz pasta nodaļas. Saieta nama vadītāja Līga Rābante rūpējas par to, lai šajā vietā jaunklidzieši varētu atpūsties, sanākt kopā, aprunāties, atpūsties un baudīt dažādus kultūras pasākumus.
Piena vislabāko īpašību sargātājiIlvijas Jakovinas vadītā zemnieku saimniecība “Veckūkuri” piedāvā dabīgo pienu “Mans piens” un dažādus jogurtus.Pienam ir daudz labu īpašību, taču tikai dabīgā produktā tās izpaužas visā pilnībā. Tieši tāds ir Strenču novada zemnieku saimniecības “Veckūkuri” ražotais piens.
Kaņepju dižozola kafijaŅina Laurenoviča popularitāti ir ieguvusi ar pašas ražoto “Dižozola kafiju”, kurai šobrīd seko jau citi ekoloģiski un tikai šajā saimniecībā ražoti produkti. “Dižozola kafijai” zīles ņemtas no diženā Kaņepju ozola, kafijas “Senatne” receptē dominē mieži, cigoriņi un cukurbietes. Autore Ņina ikvienam labprāt izskaidro visas vērtīgās dzēriena īpašības un tā nozīmi veselības stiprināšanā.
Pašu rokām cepta maizīteBraucot virzienā Smiltene – Valmiera, saimniecībā “Donas” allaž var sajust vilinošu svaigi ceptu rudzu maizes kukulīšu smaržu. Šajā lauku sētā pāris kilometru no Blomes cenšas saglabāt senās maizes cepšanas tradīcijas. “Donas” ir atjaunota lauku māja kādreizējās Blomes maizes ceptuves ēkā, kur saimniece Ilze Briede pēc sentēvu tradīcijām cep īstu, dabīgu rudzu maizi.
Gaujas Plostnieku svētkiTrīsdesmit gadus pēc pēdējā plosta pludināšanas pa Gauju Strenčos radās priekšlikums atdzīvināt senās tradīcijas plostošanā. 1998. gadā 20 vīri bijušo plostnieku uzraudzībā sasēja plostu no četrām plenēm un devās trīs dienu ekspedīcijā pa Gauju. Brauciena noslēgumā tika rīkoti pirmie Plostnieku svētki. Šobrīd Strenči ir Gaujas Plostnieku galvaspilsēta Latvijā un Starptautiskā Plostnieku pilsēta Eiropā.
Uz “Ķempēnu” saimniecību pēc miera”Ķempēnos” vienmēr bijis nozīmīgi saglabāt vietas vēsturisko elpu. Seno latviešu gaisotni iespējams baudīt gan naktsmītņu interjerā, gan piedāvātajās aktivitātēs – piemēram, kārtīgi nopērties pirtī pēc īstenākajām latviešu tradīcijām vai saimnieka pēdās izstaigāt meža takas. Saviem viesiem Ivars Āboltiņš labprāt sagādā īpašu cienastu – aitas gaļas šašliku un saimniecības dīķos audzētas foreles.
