Eiropas Savienības (ES) vadības stūri ir pārņēmusi Lietuva. Lietuva ir pirmā no Baltijas valstīm, kas uzņēmusies prezidentūras godu, un turpmākie seši mēneši solās būt izaicinājumu pilni. Taču Lietuva gatava uzņemties atbildību un solījusi kā prioritāti pozicionēt uzticamu, uz izaugsmi orientētu, atvērtu Eiropu.Lietuva galveno uzmanību veltīs Eiropas finanšu stabilitātes veicināšanai, jaunu darba vietu radīšanai un jauniešu bezdarba novēršanai, kā arī attiecību stiprināšanai ar Eiropas kaimiņvalstīm. Viens no svarīgākajiem pārbaudījumiem būs novembrī paredzētais ES Austrumu partnerības samits, kura laikā varētu tikt parakstīts asociācijas līgums ar Ukrainu.Lietuvai nāksies risināt virkni problēmu, kas mantotas no iepriekšējiem gadiem, no kā īpaši jāizceļ Eiropas ieilgušās finanšu nedienas. Lietuvai nāksies arī koordinēt ES daudzgadu budžetu 2014.–2020. gadam, par ko jūnija beigās dalībvalstīm izdevās panākt politisku vienošanos. Tomēr, lai to varētu īstenot, nāksies pieņemt ap 70 dažādu likumu.ES pulkam ir pievienojusies jauna dalībvalsts – Horvātija, kuras sumināšana bija pirmais Lietuvas oficiālais uzdevums, turklāt strauji tuvojas arī 2014. gadā paredzētās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas. Lietuvas prezidentūra iekritusi laikā, ko Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu raksturojis kā «sevišķi smagu posmu».Lietuva rūpīgi gatavojusies prezidentūras laikam, pat trīskāršojot Briselē bāzēto darbinieku skaitu. «Tagad tur ir ap 200 cilvēku, ne tikai diplomāti, bet arī īpaši sūtņi, kuri specializējušies dažādos jautājumos,» ārlietu ministra vietnieks Vītauts Leškevičs stāstīja Deutsche Welle.Lietuvas prezidentūras aktualitātēm var sekot līdzi mājas lapā www.eu2013.lt. Kaimiņvalsts prezidējošās valsts pienākumus pildīs līdz 31. decembrim un pēc tam tos nodos Grieķijai. Latvija par ES prezidējošo valsti kļūs 2015. gadā, bet Igaunija šo godu uzņemsies 2018. gadā.
