Uzzinot, ka 4. oktobrī Valkā notiks Ausekļa ielas svētki, patiesi nopriecājos. Pirmkārt, sākoties rudenim, pilsētā notiks vienas kārtīgas atvadas no vasaras bezrūpības, otrkārt – Ausekļa iela ir pelnījusi svētkus, treškārt – ilgus gadus šajā ielā atradās “Ziemeļlatvijas” redakcija, ceturtkārt – pati dzīvoju šajā ielā, tā ir manējā, piektkārt – Ausekļa ielas 28. daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji izrādījās visdrosmīgākie, jo pirmie pilsētā vienojās par savas mājas renovāciju, sestkārt – Ausekļa ielā atradās visā Latvijā labi zināms kinoteātris, kuru tolaik vadīja Gunārs Liedags (cerams, ka reiz Valkā atkal rādīs kino!), septiņkārt – te savu mājvietu atradusi novada lielākā pamatskola, kurā mācās vairāk nekā 400 bērnu. Droši vien sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, taču esmu uzskaitījusi pietiekami daudz iemeslu, lai godinātu šo skaisto un zaļo pilsētas dzīslu. Svētku organizatori – pilsētas kultūras nams – patiesi iecerējis interesantu scenāriju, kas visiem apmeklētājiem ļaus izjust Ausekļa ielas pievilcību. Atklāti sakot, katru rītu, nākot uz darbu, vai arī atgriežoties vakaros mājās, priecājos, ka man ir iespēja izkustināt kājas un izvēdināt galvu. Iela ir zaļa, te atrodas arī, paldies Dievam un novada pašvaldībai, atjaunotais tilts pār Pedeli. Ejot pār tiltu, vairs nav jāskatās zem kājām, bet vari lūkoties debesīs vai upes ūdeņos. Reizēm tur plunčājas ne tikai pīles, bet arī cēlie gulbji. Tikai mazliet sāp, ka tiltam otrā pusē pirms vairākiem gadiem ar pašvaldības ziņu atjaunotā sala uz upes ir pamesta aizmirstībā un aizaugusi. Taču acis var patīksmināties par atjaunoto bijušo pionieru namu, kā arī iepretī tam – tiešām skaistu un varenu vietējā uzņēmēja uzbūvētu savrupnamu.
