Smiltenē pie laikraksta “Ziemeļlatvija” biroja durvīm atskanēja astoņus gadus vecās rīdzinieces Arabellas Rūtas Puķītes klauvējieni. Meitene nolēma vērsties pie medijiem, lai ar to starpniecību sameklētu aptuveni septiņus mēnešus vecam kaķim Sniedziņam gādīgu ģimeni ar augstu atbildības sajūtu.
Vasarā Arabella ciemojas pie savas vecmāmiņas Māras, pie kuras bargajā ziemā pieklīda balts kaķēns. Aiz žēluma vecmāmiņa kaķīti sāka barot, jo citādi rīkoties nebija iespējams – novārdzis un kaulains.
Neatstāja likteņa varā“Viņš visu laiku nāca pie vecmammas. It kā viņam ir saimnieki, un mēs pat zinām – kuri. Aizgājām un teicām, ka pie mums ir viņu kaķis. Tas onkulis atbildēja – kā mēs to varam zināt, vai tad kaķim uz pieres rakstīts, ka tas ir viņa? Tā es nolēmu, ka man vienkārši ir jānāk uz redakciju un jāpasaka, kā cilvēki izturas pret dzīvniekiem,” izteiksmīgi stāsta meitene. Vecmamma apstiprina mazmeitas teikto.“Protams, mēs nespējam pierādīt kaķa saimnieka teikto, bet nevaram to arī savās mājās paturēt, jo nesadzīvo ar Pinku (mājas kaķi – redakcijas piezīme). Esam likuši sludinājumus, mazmeita caur draudzenēm centusies sameklēt Sniedziņam saimniekus, bet nesekmīgi. Nupat “top!” veikalā pielikām informāciju pie sludinājumu dēļa, pagaidām klusums. Meklēti visdažādākie risinājumi, jo roka neceļas iemidzināt kaķi vai atdot to patversmei, kur par viņa likteni arī nav zināms,” teic Māra.
Mīlīgs un jauksSniedziņš esot mīlīgs, mierīgs, patīk bērni, uzturas privātmājas teritorijā, taču labprāt dzīvotos telpās. “Ziemeļlatvija” par to pārliecinājās, viesojoties pie Māras un Arabellas. Izņēmuma kārtā Sniedziņš bija ielaists istabā, kur viņš ērti iekārtojās dīvānā līdzās aizmigušajam Pinkam. “Ja Pinks to nojaustu, uzreiz izceltos tracis. Drīz pienāks rudens, pēc tam ziema. Aukstumā mazo radībiņu nevarēs atstāt. Tāpēc jau ir tik svarīgi, lai mēs atrastu mīlīgajam kaķītim jaunas mājas,” turpina pensionāre.Arabella uzskata, ka Sniedziņa saimniekiem jāpiemīt tādām pašām rakstura īpašībām kā viņam pašam – labām. “Tiem jābūt labiem cilvēkiem, nevis ar sliktu uzvedību. Nevajag baidīties, mana vecmāmiņa Pinku paņēma no ielas un tagad viņam klājas labi,” stāsta meitene.
Iztēlojas sevi dzīvnieku vietāRīdziniece mācīsies tikai 2. klasē, taču viņas atbildības sajūta ir augstāka par dažu pieaugušu cilvēku. “Daudz esmu dzirdējusi un redzējusi, ka cilvēki cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem. Raidījumā “Degpunkts” stāstīja, ka cilvēks ir izmetis kaķi pa daudzdzīvokļu mājas logu. Vecrīgā cilvēki mēdz izmantot dzīvniekus kā mērķi, lai nopelnītu naudu. Viņi ubago ar suņiem, cilvēki apraudas un iedod naudu,” reālus piemērus min Arabella.Viņa aicina cilvēkus iedomāties sevi dzīvnieku vietā. Piemēram, ja dzīvnieki pret cilvēkiem izturētos tieši tāpat, kā viņi pret četrkājainajiem mīluļiem. “Kas tad būtu – bēdas vienkārši. Ja nevēlas kaķi vai suni, tad jāaizved uz patversmi vai internetā jāpārdod, bet nevis jāizmet. Jāatceras, ka arī dzīvnieki ir dzīvas radības,” uz pārdomām mudina 2. klases skolniece. Ja jūs vēlaties Sniedziņu un esat gatavi ilgtermiņā rūpēties par kaķēnu, zvaniet Mārai uz 28305370.
