Tradicionāli tiek pieņemts, ka vasaras vidus ir atvaļinājumu laiks, kad politikā nekādi nozīmīgi pavērsieni nenotiek.
Tradicionāli tiek pieņemts, ka vasaras vidus ir atvaļinājumu laiks, kad politikā nekādi nozīmīgi pavērsieni nenotiek. Manuprāt, šis pieņēmums kļūst vismaz neprecīzs, jo pēdējo gadu laikā nekāds pieklusums varas gaiteņos nav novērots.
Ja runājam par globalizāciju, tad vispirms iedomājamies pasaules vienotību, kur notikumi vienā valstī momentā izsauc atbildes reakciju veselā valstu grupā. Šādu situāciju veicina informācijas zibenīgā izplatība.
Politiķiem pastiprināti liek rosīties arī lielu notikumu gaidas, ieskaitot vēlēšanu tuvumu.
Dažkārt pat prezidenti kļūst nervozi, tas, piemēram, vērojams Putina mazliet ekstravagantajās aktivitātēs G8 apspriedes priekšvakarā. Krievijā daudzi jutās izbrīnīti, kad Putins kādu puisēnu Ņikitku nobučoja uz plikā vēdera. Niknais prezidenta kritizētājs Dorenko gan apgalvo, ka tas neesot bijis skūpsts, bet Putins tikai ar lūpu pieskārienu uzpūtis (uzpurkšķinājis) bērna puncim. Dīvainības bieži kalpo par ieganstu jautrībai.
Atstājot citai reizei lielvaru izdarības, šoreiz tomēr vairāk gribas pievērsties Latvijas notikumiem.
Būvēt vai nebūvēt? Un kur?
Jūrmala nav vienīgā vieta Latvijā, kur uzņēmēji par visu varu grib būvēt un būvēt. Daudzi turīgi ļaudis vēlas dzīvot tieši Jūrmalā, un nebūs nemaz viegli izšķirt, kurš no viņiem pie mantības ticis godīgā ceļā. Atceramies, ka mūsu prezidentes ģimene to nedrīkstēja, proti, būvēties uz pašvaldības zemes par personiskajiem līdzekļiem, toties kāds cits nolūkoto zemes gabalu dabūja, un neviens gailis pakaļ nedzied. Būvfirmām, protams, izdevīgāk būvēt vietās, kur māju cena augstāka. Pat tad, ja gruntsgabalu cenas sasniedz prātam neaptveramus augstumus. Un banku kredīti pie mums aizvienam lēti.
Jūrmala sākotnēji bijusi Rīgas pilsētas kūrorta zona, vienīgi piecdesmitajos gados tā ieguva patstāvīgas pilsētas statusu. Varam saprast vecos Jūrmalas iemītniekus, kuri jau trešajā paaudzē pieraduši dzīvot priežu ieskautās kotedžās. Padomju laikā tika būvētas Vissavienības lielo uzņēmumu sanatorijas un atpūtas bāzes, te atvaļinājumus mīlēja pavadīt gan pensionētais maršals Budjonijs, gan valdības vadītājs Kosigins. Dubultu jaunrades nams pulcēja daudzus simtus sava laika izcilāko rakstnieku. Bet kūrorta pilsēta dzīvoja it kā divas paralēlas dzīves, kur lielo sanatoriju iemītnieku un mazo kotedžu saimnieku intereses reti krustojās. Izņēmums varbūt Jaunķemeri, kur tika izveidots piecstāvīgais guļamrajons ar krievu lielsādžai raksturīgo dzīves stilu.
Lai būvētu, no kaut kā jāatsakās. Jūrmalas domes lēmumu pēc būtības neņemos vērtēt, jo man visai attāls priekšstats, teiksim, par Lielupes labā krasta priedulājiem. Ka viss nav noticis īsti likumīgi, man apliecina Annas Žīgures atrašanās protestētāju nometnē. Varu tikai secināt, ka runa ir par vispārēju tendenci pasaules mērogos. Protams, emocionāli pārspīlētu urbanizāciju neatzīstu. Vai likumiem mūsu zemītē vispār kāda nozīme?
“Jaunā laika” aktivitātes
Repše savas partijas priekšvēlēšanu aktivitātes uzsācis vairākos virzienos. Šajā kampaņā ietilpst arī nepaklausīgo deputātu izslēgšana no partijas. Te gan ir koks ar diviem galiem. Teiksim, Aizstrautas zināma popularitāte varēja lieti noderēt pašam Repšem, bet, no otras puses, preses un televīzijas spiediena dēļ Jūrmalas domes lēmums kļuvis gauži nepopulārs. Ieguvumus un zaudējumus redzēsim pēc tā, kurai partijai piesliesies izslēgtie deputāti (ne tikai Jūrmalā).
Otrs “jaunlaicēnu” aktivitāšu virziens ir citu kritizēšana un savu atbalstītāju apbalvošana ar taustāmiem labumiem. Un beidzot, partijas nenoliedzams ieguvums ir populāru sieviešu iesaistīšana savās rindās. Varam iztēloties situāciju, kad Kalniete kļūst par premjeri un Čepāne par tieslietu ministri. Ak, ko gan darītu Repše un Jaunups, ja minētās dāmas pārstātu klausīt vecvadoņu rīkojumiem? Vai arī sekotu izslēgšana?
Kad velns pat mušas ēd
Daži vārdi jāteic par opozicionāru šķelšanu. Nesen izveidota nacionāli domājošu jaunu politiķu partija “Visu Latvijai!, kura meklēja sabiedrotos startam vēlēšanās. Laikam taču tiem veclatviešiem, kuri Saeimā sen aizsēdējušies un pa daļai korumpēti, likās bīstams šāds jauns spēks, tāpēc uzdarbojās viena demagoģiska dāma, kurai jauno partiju izdevās sašķelt. Aizgāja tie, kas sevi uzskatīja par Berklava ideju turpinātājiem. Skumji divkārt, jo minētā dāma jau savulaik sagrāva sākotnējo LNNK.
Viena no tagadējās pozīcijas partijām, kura savos sarakstos ar mieru ierakstīt ikvienu politisko vienpati, ja vien uzvārds gana populārs tautā. Tā ir zemnieku savienība kopā ar partneriem Zaļo partiju. Visvaldis Lācis, kuram eksistē tikai viņa viedoklis un nepareizais viedoklis. Kiršteins kļuvis populārs kā provokāciju meistars. Un beigu beigās ilgi ticis lenkts Lembergs, kura virtuālā virzīšana premjera amatam sāk atgādināt Alberta Kaula vārdu dimdināšanu nesenā pagātnē. Pasaules demokrātisko valstu praksē gan valda likums: ja par kāda cilvēka godīgumu ir tikai šaubu ēna, tad no šāda kandidāta jāatsakās. Zaļzemnieki atgādina varoni, kas cer greznoties ar svešām spalvām.
Piebilde par priekšvēlēšanu aģitāciju. Reklāma televīzijā vai citur var būt tieša un netieša. Mums ir avīze, kas visai nekautrīgi dienu dienā “rubī Ventspils fišku” — kā mēdz irgoties paši žurnālisti. Un mums ir cita liela avīze, kura tikpat nenogurstoši “rubī Repšes fišku”. Bet neviens klaigātājs nav pat mēģinājis protestēt.
