Pavasaris atnāk ne tikai ar pirmajām ziedoņa vēsmām, tas līdzi atnes arī plūdu draudus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš brīdina, ka plūdi iespējami ne tikai Daugavas malā.
Pavasaris atnāk ne tikai ar pirmajām ziedoņa vēsmām, tas līdzi atnes arī plūdu draudus. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valkas brigādes komandieris Andris Vējiņš brīdina, ka plūdi iespējami ne tikai Daugavas malā. Bīstamas situācijas šajā gadalaikā var rasties arī Valkas rajonā.
“Pērn rajonā plūdu nebija, toties pirms trijiem gadiem Zvārtavas pagastā applūda vairākas mājas. Pie Jauntilikām vajadzēja glābt vienu sievieti, kura saviem spēkiem vairs nespēja izkļūt no ūdens pārklātās teritorijas. Labi, ka viņa līdzi bija paņēmusi mobilo tālruni, tad vismaz varējām sazināties un noskaidrot sievietes atrašanās vietu,” stāsta A. Vējiņš. Viņš informē, ka rajonā apdraudētākās teritorijas ir Gaujas krasti Zvārtavas pagastā, daļēji šīs upes krastmala pie Strenčiem un trīs ezeru kaskāde Smiltenē. “Pieminētā sieviete plūdu briesmām uzmanību pievērsa pēdējā brīdī, tādēļ nepaguva pati izkļūt no ūdens apdraudētās zonas. Šiem procesiem dabā jāseko līdzi un laikus jābūt gataviem dabas kaprīzēm. Pašlaik ir ļoti labs laiks — naktīs piesalst, bet dienā paliek siltāks. Tas nozīmē, ka sniegs lēni kūst. Tiklīdz temperatūra strauji paaugstināsies, un tādu laiku sinoptiķi paredz jau tuvākajās dienās, ūdens līmenis upēs un ezeros var strauji celties, tādēļ tādai varbūtībai jāgatavojas tagad, lai plūdu gadījumā ātri var paņemt nepieciešamās mantas un atstāt māju. Lai tas būtu iespējams, vispirms viss inventārs jāpārvieto uz mājas augšējiem stāviem un bēniņiem. Evakuācijai jāsagatavo pārtika, vajadzīgie medikamenti, dokumenti, nauda un apģērbs, arī mājdzīvnieki, ja tādi ir. Jāparūpējas, lai no plūdu teritorijas varētu izvest barību mājlopiem. Ja plūdu apdraudētajā mājā ir slimnieki vai invalīdi, jācenšas viņus evakuēt vēl pirms ūdens līmeņa celšanās,” saka A. Vējiņš. Viņš piebilst, ka būtu labi, ja līdzi ņemšanai vēl sagatavotu kabatas lukturīšus vai sveces, lai nepieciešamības gadījumā ar gaismas signālu informētu par savu atrašanās vietu. “Ja iepriekš pieminētajai sievietei nebūtu mobilā tālruņa, rastos problēmas viņu ātri atrast,” saka A. Vējiņš. VUGD Valkas brigādes komandieris stāsta, ka Smiltenē ugunsdzēsēju posteņa darbinieki ir apmācīti atvērt slūžas un plūdu gadījumā to darīs, bet papildu modrība ļaus ikvienam izsargāties no sarežģījumiem.
“Parasti visbīstamākās situācijas rodas pie Gaujas, jo tur ir atsevišķas mājas, kas atrodas patālu no pilsētas, un plūdu sākumā iedzīvotājiem nereti pašiem jārūpējas par drošību. Lai nebūtu jādomā, ko darīt, kad ūdens tuvojas sētai, iesaku pirms ēku atstāšanas atslēgt elektroenerģijas un gāzes padevi, lokālās kurināmās iekārtas, noslēgt ūdensapgādes sistēmas. Rūpīgi jāaizver māju durvis, logi, lūkas. Logus un durvis var aizsist arī ar dēļiem. Ja no plūdu teritorijas esat nodomājuši izbraukt ar laivu vai kādu citu peldošu līdzekli, vispirms pārbaudiet tā drošību. Iekāpšana laivā un izkāpšana jāveic bez grūstīšanās un drūzmēšanās. Braukšanas laikā nedrīkst pārvietoties pa laivu, lai tā nejauši neapgāztos. Laivas borta augstumam jābūt 20 centimetru virs ūdens, tā jāvada perpendikulāri viļņiem. Ja ir stiprs vējš vai upē sākusies ledus iešana, labāk izsargāties no pārvietošanās ar laivu. Sākoties plūdiem, vispirms centieties pa tālruni 112 vai 01 informēt ugunsdzēsējus vai vietējo pašvaldību. Vajadzības gadījumā norādīsim, kā rīkoties,” apliecina A. Vējiņš.
