Kamēr Latvijā vasara pamazām ieiet finiša taisnē, latviešu galda tenisisti Itālijas pilsētā Turīnā jutās kā iemesti peklē. Desmit dienas tur risinājās Pasaules veterānu sporta spēles, kurās, neņemot vērā lielo karstumu un konkurenci, latviešu galda tenisisti lika par sevi manīt. No 12 iespējamām medaļām latvieši izcīnīja 11.
Šādas sporta spēles notiek reizi četros gados, un pirmo reizi tās risinājās Eiropā. Ja Amerika un Austrālija latviešu galda tenisistiem bija neaizsniedzama, tad ar Eiropu ir citādi. Sakravājuši koferus, smiltenietis Juris Siliņš un rīdzinieki Guntis Šenhofs, Andris Krūmiņš un Lidija Apine devās ceļā.
Jutās kā peklē iemestiAr Latvijas valdības atbalstu nonākot galamērķī, galda tenisisti pārliecinājās, ka izvēle par sacensību rīkošanu šajā mēnesī Itālijā bija ne visai veiksmīga. “Itālijā tieši augustā ir viskarstākais. Dienās gaisa temperatūra sasniedza vidēji 36 grādus. Rekords bija 42 grādi, bet vakaros 33. Svīšana iznāca liela, jutāmies kā iemesti peklē,” stāsta galda tenisists no Smiltenes.
Divas zelta medaļas izcīnītasPasaules veterānu sporta spēlēs piedalījās vairāk nekā divdesmit tūkstoši sportistu, pārstāvot trīsdesmit sporta veidus. Sporta halles un stadioni, kuros par medaļām cīnījās pasaules veterāni, bija izvietoti visā Turīnā. Galda tenisa sacensības iesākās ar spraigām komandu cīņām. 50 – 59 gadu vecuma grupas sportisti Siliņš un Šenhofs komandu cīņās kopā ar pārējiem sava vecuma sportistiem startēja kopā ar 40 – 49 gadus veciem spēlētājiem. “Mūs visus salika kopā, taču pēc iegūtām vietām vērtēja katras vecuma grupas ieskaiti. Savējā, 50 – 59 gadi, kopā ar Gunti izcīnījām zeltu. No 130 komandām abu grupu kopējā vērtējumā palikām piektie,” stāsta Siliņš. Sportists piebilst, ka pirmo reizi notika komandu cīņas galda tenisā, jo līdz šim gan Eiropā, gan pasaulē nekas tāds nav rīkots.Pēc tam divu dienu garumā notika dubultspēles, kurās lielisks sniegums Latvijas galda tenisa pārim – otrā zelta medaļa Pasaules veterānu sporta spēlēs.
Nakšņo pie miljonāraPēc divām izcīnītām medaļām Siliņš kopā ar pārējiem Latvijas galda tenisistiem varēja divas dienas atpūsties un iepazīt ieplakā esošo Turīnu, kurai apkārt ir Alpi. “Ko tajā karstumā var apskatīt?! Vienā vakarā uzlija lietus, bet tas neko nedeva. Kā pārstāja līt, tā uzreiz nožuva un svelme klāt. Lielā karstuma dēļ neaizbraucām uz Vidusjūru, kura atradās 200 kilometrus tālāk no mums. Arī līdz nakšņošanas vietai ceļā nācās pavadīt pusotru stundu,” stāsta smiltenietis.Taču par to sportisti neiespringa, jo visiem dalībniekiem sabiedriskais transports bija bez maksas. Savukārt, pateicoties Krūmiņam, galda tenisistus viesmīlīgi savā pilī uzņēma kāds Itālijas miljonārs, ļaujot tiem nakšņot, neprasot samaksu. “Andris Krūmiņš reiz pie viņa bija strādājis,” paskaidro Siliņš.Turīna esot viena no retajām vietām pasaulē, kurā metro pa pilsētu traucas bez vadītāja – viss notiek elektroniski. Vēl šī pilsēta smiltenietim atmiņā paliks kā ļoti netīra vieta, nekur ielās netika manīti sētnieki, viss piegružots, izņemot vietas, kurās atradās prestižu zīmolu veikali.Noslēdz ar bronzuTuvojoties sporta spēļu izskaņai, galda tenisisti, kur daudz tika pārstāvēta Āzija un Austrālija, aizvadīja individuālās spēles. “Drusku nepaveicās pusfinālā, kur sanāca spēlēt ar pārstāvi no Ķīnas. Kā zināms, Ķīna ir galda tenisa skola,” piebilst Siliņš. Noslēgumā, zaudējot vēl Krievijas pārstāvim, iegūta bronzas medaļa.No 12 iespējamām medaļām galda tenisisti no Latvijas izcīnīja 11, ko smiltenietis uzskata par ļoti labu sasniegumu. Kopumā Latvijas sportistiem veterānu sporta spēlēs vairāk nekā simts medaļu. Nākamajās Pasaules veterānu sporta spēlēs galda tenisisti, visticamāk, nepiedalīsies, jo pēc četriem gadiem tās paredzētas Jaunzēlandē. Savukārt pēc astoņiem – Norvēģijā.
